Sociālajos medijos izplatās apgalvojumi, ka Latvija ir vienīgā valsts, kur uzkrāto pensiju apliek ar nodokļiem, un pensijas valstī neaugot. Tā nav taisnība. Turklāt Latvijā pensionāru ienākumi līdz 1000 eiro netiek aplikti ar nodokli.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) stāsta, ka ar lielveikalu ķēdēm noslēgtais memorands dod rezultātus un pamatpārtikas preču cenas Latvijā samazinās. Divus mēnešus kritums tiešām bijis, taču tas nav lielāks kā citus gadus vasaras sezonā, savukārt jūlijā cenas atkal kāpušas.
Kādā populārā sociālo mediju video rāda elektrolīzes eksperimentu ar dzeramo ūdeni un nekorekti secina, ka tajā ir daudz smago metālu. Taču šis eksperiments to nepierāda un krāna ūdenī nav bīstami daudz smago metālu.
Sociālajos medijos kāds cilvēks, kurš sevi dēvē par ūdens someljē, rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules. Video viņš papildina ar Latvijas Universitātes ekspertes it kā apgalvoto, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu. Taču eksperte tā neteica un viņas paustais ir izrauts no konteksta. Tāpat nav pamata vedināt domāt, ka krāna ūdens veco cauruļu vai citu iemeslu dēļ būtu nedrošs.
Sociālajos medijos popularitāti guvuši video, kuros biedē ar krāna ūdeni. Vienā rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules, bet citā stāsta, ka krāna ūdenī esot bīstami daudz smago metālu. Tas ir maldinoši. Caurulēs ar laiku veidojas nogulumu kārta no ūdenī esošajām minerālvielām, taču tas ir drošs un tajā nav bīstami daudz metālu.
Facebook populārs kļuvis video par to, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm zaļā kursa dēļ it kā obligāti jāpalielina ūdensapgādes tarifi. Video ir maldinošs. Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi stratēģiju, lai Eiropā arī nākotnē visiem būtu pieejams dzeramais ūdens. Tās īstenošanai valstīm var nākties meklēt papildu naudu. Latvijā to, iespējams, iegūs, palielinot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Taču tā ir valsts izšķiršanās, nevis EK prasība. To var izdarīt arī citādi, piemēram, ieguldot ES fondus vai aizņemoties.