Vai pamats bažīties par krāna ūdens drošumu?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos popularitāti guvuši video, kuros biedē ar krāna ūdeni. Vienā rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules, bet citā stāsta, ka krāna ūdenī esot bīstami daudz smago metālu. Tas ir maldinoši. Caurulēs ar laiku veidojas nogulumu kārta no ūdenī esošajām minerālvielām, taču tas ir drošs un tajā nav bīstami daudz metālu.
Kā biedē ar ūdens caurulēm?
Kāds vīrietis, kurš sevi sauc par ūdens someljē, augustā TikTok publicējis video, kurā redzamas ielas remontdarbos izceltas vecas caurules. Video parakstā autors aicina lejupielādēt viņa izveidoto pudeļu ūdens tirdzniecības aplikāciju un vedina domāt, ka krāna ūdens nav drošs:
“Kā izskatās trubas, pa kurām tek mūsu Rīgas krāna ūdens? Iečekojiet. Un kādas ir jūsu domas par Rīgas krāna ūdeni? Dalies komentāros.”
Attēls: Ekrānuzņēmums no TikTok video.
Pēc cauruļu demonstrēšanas seko īsi fragmenti no portāla Delfi 19. jūnija raidījuma Zinātne vai muļķības, kurā piedalījās LU pētniece un pazemes ūdeņu speciāliste Inga Retiķe. Tie samontēti tā, it kā eksperte apgalvotu, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu. Patiesībā raidījumā viņa to neteica, bet skaidroja, ka krāna ūdens ir drošs, tas ir līdzīgs dabīgam minerālūdenim un to var lietot neierobežotā apjomā.
Šim video TikTok ir 43 tūkstoši skatījumu, Instagram – 94 tūkstoši. Komentāros cilvēki spriež, ka eksperte maldina par krāna ūdens drošumu. Citi norāda, ka tādas ūdens caurules esot bijušas visos laikos. Video pavairojuši arī daži maldinātāji sociālajā medijā Facebook.
Kas ir uz caurulēm redzamās nogulsnes?
Video redzamās caurules izraktas Dzirnavu ielā, kur vairāku kilometru garumā atjauno nokalpojušās caurules. Posmā no Tērbatas līdz Brīvības ielai ūdensvads ir izbūvēts 1905. un 1914. gadā, rakstiskā atbildē Re:Check skaidroja Rīgas ūdens Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja, dzeramā ūdens kontroles grupas vadītāja Gunita Kona.
Dzeramajā ūdenī dabiski ir sastopamas tādas cilvēka veselībai derīgas minerālvielas kā kalcijs, magnijs, karbonāti, hlorīdi un dzelzs. Līdz ar to pie cauruļu sienām veidojas nogulumu kārta no šīm minerālvielām, skaidro Kona. To telefonsarunā Re:Check apstiprina arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus. Viņš stāsta, ka tā saucamās bioplēves veidošanās centralizētajos ūdensvados ir ikdienišķa un nenovēršama gan Latvijā, gan pārējā Eiropā un pasaulē. Tāpēc Rīgas ūdens reizi piecos gados veic plānveida ūdensvadu skalošanu, pauž uzņēmumā.
Bažām par ūdens kvalitāti un drošumu nav pamata, skaidro gan Dejus, gan Kona. Tā kvalitāti Rīgā testē katru dienu, un analīžu rezultāti apliecina, ka tā pilnībā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības prasībām, norāda Kona.
Kontekstam piebildīsim, ka Rīgas ūdens mājaslapā atrodams video autora 2023. gadā teiktais, ka Rīgas krāna ūdens ir absolūti drošs.
Dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā uzrauga arī Veselības inspekcija. Jaunākajā pārskatā par 2023. gadu tā norāda, ka 90 % iedzīvotāju no monitoringā iekļautajām ūdensapgādes sistēmām saņem kvalitātes un drošuma prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni. 10 % piegādātajā ūdenī konstatēja atsevišķu rādītāju, piemēram, dzelzs pārsniegumu.
Vai ir pamats biedēt ar smagajiem metāliem?
Citā populārā video kāda sieviete rāda eksperimentu ar ūdeni. Video autore sociālajos medijos sevi dēvē par sertificētu naturopāti un reklamē organisma attīrīšanu. Video viņa rāda divas ūdens glāzes ar elektrolīzes iekārtu.
Attēls: Ekrānuzņēmums no TikTok video.
Autore stāsta:
“Šis ir krāna ūdens, un šis ir Venden ūdens no lielajiem bunduļiem. Gribu paskatīties, kas beigās sanāks. Principā, ja tas ir melns, tad tas ir… tie ir smagie metāli. Ja tas ir zaļš, izskatās vairāk pēc zaļa, tad tas ir arsēnijs [arsēns – aut.], merkūrijs [dzīvsudrabs – aut.], varš, lead, nezinu, kas ir lead [svins – aut.]. Bet, nu, principā tie ir smagie metāli visi.”
Video parakstā viņa pauž:
“Lai arī Eiropā ūdens tiek uzskatīts par drošu, pētījumi rāda, ka smagie metāli, piemēram, svins, dzīvsudrabs, kadmijs un arsēns joprojām nonāk mūsu organismā caur ūdeni un pārtiku.”
Viņas video TikTok ir 60 tūkstoši skatījumu, Instagram – vēl 55 tūkstoši.
Smagie metāli ir metāli ar augstu blīvumu, piemēram, varš, dzelzs un cinks. Kā skaidrots iepriekš, dzeramajā ūdenī dabiski atrodamas dažādas ķīmiskās vielas, tajā skaitā dzelzs. Taču nav pamata bažām, ka tās dzeramajā ūdenī būtu cilvēkam bīstamā daudzumā.
Arī video neliecina par bīstamu smago metālu klātbūtni ūdenī.
Ierakstā redzams elektrolīzes eksperiments, kuru apgūst vidusskolā, skaidro RTU pētnieks Dejus. Dzeramajā ūdenī ieliek elektrodus, palaiž strāvu, un no elektrodiem sāk atdalīties attiecīgā metāla elektroni, iekrāsojot ūdeni noteiktā krāsā. Dejus nevarēja pateikt, kāds tieši metāls izmantots video redzamajā eksperimentā. Taču ja, piemēram, elektrods ir izveidots no dzelzs, tad ūdens iekrāsojas oranžīgi brūns. Ja tas ir no vara, tad iekrāsosies zaļganpelēcīgs. “Tas liecina par to, ka nevis ūdenī ir jebkādas bīstamās vielas vai smagie metāli, bet, ka krāsa, kurā iekrāsojas ūdens, ir tieši atkarīga no elektroda metāla materiāla, kas tiek izmantots elektrības padošanas procesā,” skaidro Dejus.
Dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes novērtēšanai izmantotās minimālās rādītāju vērtības ir noteiktas Latvijas normatīvos (ar tām var iepazīties šeit).
Secinājums: Video redzamās nogulsnes caurulēs veidojas no ūdenī esošajām minerālvielām un nav kaitīgas veselībai. Elektrolīzes eksperiments nepierāda, ka ūdenī būtu bīstams daudzums smago metālu.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
