Minerālvielu nogulumi ūdens caurulēs nav kaitīgi; ekspertes teiktais ir samontēts
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos kāds cilvēks, kurš sevi dēvē par ūdens someljē, rāda vecas un vizuāli nepievilcīgas ūdens caurules. Video viņš papildina ar Latvijas Universitātes ekspertes it kā apgalvoto, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu. Taču eksperte tā neteica un viņas paustais ir izrauts no konteksta. Tāpat nav pamata vedināt domāt, ka krāna ūdens veco cauruļu vai citu iemeslu dēļ būtu nedrošs.
Šim video Instagram ir 94 tūkstoši skatījumu, Facebook ar to kopumā dalījušies vairāk nekā 200 cilvēku. Tajā redzamas ielas remontdarbos izceltas vecas caurules. Autors video parakstā aicina lejupielādēt viņa izveidoto pudeļu ūdens tirdzniecības aplikāciju un vedina domāt, ka krāna ūdens nav drošs:
“Kā izskatās trubas, pa kurām tek mūsu Rīgas krāna ūdens? Iečekojiet. Un kādas ir jūsu domas par Rīgas krāna ūdeni? Dalies komentāros.”
Attēls: Ekrānuzņēmums no Instagram video.
Pēc cauruļu demonstrēšanas seko īsi fragmenti no portāla Delfi 19. jūnija raidījuma Zinātne vai muļķības, kurā piedalījās LU pētniece un pazemes ūdeņu speciāliste Inga Retiķe. Tie samontēti tā, it kā eksperte apgalvotu, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu.
Ko Delfi raidījumā teica eksperte?
Žurnālists jautāja ekspertei, vai ir jēga strīdēties, kurš ūdens dzeršanai ir drošāks – krāna vai pudeles. Samontētajā video Retiķes atbilde skan šādi: “Krāna ūdens. To var lietot neierobežotos apjomos. Jūs varat dzert, mazgāties, dot zīdaiņiem. Un es pētu pazemes ūdeņus jau 15 gadus. Teju katrā mājā no krāna tek dabīgam minerālūdenim pielīdzināms ūdens.”
Video komentāros cilvēki spriež, ka eksperte maldina par krāna ūdens drošumu. Citi norāda, ka tādas ūdens caurules esot bijušas visos laikos.
Taču realitātē raidījumā viņa to neteica. Uz minēto Delfi žurnālista jautājumu viņa atbildēja šādi: “Tur ir vesels garš stāsts par to, kā atšķirt krāna ūdeni no pudeļu ūdens. Man tagad jāpadomā, kā lai nesajauc jums galvu pilnībā, jo būtībā mums ir trīs veidu ūdeņi, ko mēs varam ieraudzīt ikdienā.”
Proti, atšķirībā no ūdens someljē video radītā priekšstata intervijā viņa neizcēla krāna ūdeni kā pārāku, bet skaidroja, ka tas ir drošs, ir līdzīgs dabīgam minerālūdenim un to var lietot neierobežotā apjomā. Atbildes noslēgumā viņa norāda: “Es negribētu teikt tā, ka pudeļu ūdeņi būtu slikti. Es drīzāk gribu teikt no otras puses – mums ir tik ļoti labi pazemes resursi, ka teju katrā mājā no krāna tek dabīgam minerālūdenim pielīdzināms ūdens.”
Re:Check ar Messenger starpniecību jautāja video autoram, kāpēc samontēja ekspertes atbildi un tādējādi manipulē ar viņas teikto. Uz to viņš neatbildēja, bet pauda, ka krāna ūdens neesot pielīdzināms dabīgajam minerālūdenim un Retiķe, viņaprāt, maldinot cilvēkus.
Kontekstam jāpiebilst, ka Rīgas ūdens mājaslapā atrodams video autora 2023. gadā teiktais, ka Rīgas krāna ūdens ir absolūti drošs. Tagad viņš savos sociālo mediju kontos reklamē pudeļu ūdens tirgošanas aplikāciju un pamāca, kā mājas apstākļos ūdeni “strukturēt”. Re:Baltica iepriekš skaidroja, ka “strukturēts ūdens” ir pseidozinātniskas blēņas.
Kas ir uz caurulēm redzamās nogulsnes?
Video redzamās caurules izraktas Dzirnavu ielā, kur vairāku kilometru garumā atjauno nokalpojušo ūdensvadu. Posmā no Tērbatas līdz Brīvības ielai ūdensvads ir izbūvēts 1905. un 1914. gadā, rakstiskā atbildē Re:Check skaidroja Rīgas ūdens Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja, dzeramā ūdens kontroles grupas vadītāja Gunita Kona.
Dzeramajā ūdenī dabiski ir sastopamas tādas cilvēka veselībai derīgas minerālvielas kā kalcijs, magnijs, karbonāti, hlorīdi un dzelzs. Līdz ar to pie cauruļu sienām veidojas nogulumu kārta no šīm minerālvielām, skaidro Kona. To telefonsarunā Re:Check apstiprina arī Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus. Viņš stāsta, ka tā saucamās bioplēves veidošanās centralizētajos ūdensvados ir ikdienišķa un nenovēršama gan Latvijā, gan pārējā Eiropā un pasaulē. Tāpēc Rīgas ūdens reizi piecos gados veic plānveida ūdensvadu skalošanu, pauž uzņēmumā.
Bažām par ūdens kvalitāti un drošumu nav pamata, skaidro gan Dejus, gan Kona. Tā kvalitāti Rīgā testē katru dienu, un analīžu rezultāti apliecina, ka tā pilnībā atbilst Latvijas un Eiropas Savienības prasībām, norāda Kona.
Dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā uzrauga arī Veselības inspekcija. Jaunākajā pārskatā par 2023. gadu tā norāda, ka 90 % iedzīvotāju no monitoringā iekļautajām ūdensapgādes sistēmām saņem kvalitātes un drošuma prasībām atbilstošu dzeramo ūdeni. 10 % piegādātajā ūdenī konstatēja atsevišķu rādītāju, piemēram, dzelzs pārsniegumu.
Secinājums: LU ekspertes teiktais sociālo mediju video ir samontēts. Viņa neteica, ka krāna ūdens ir drošāks par pudeļu, bet skaidroja – krāna ūdens ir drošs, tas ir līdzīgs dabīgam minerālūdenim un to var lietot neierobežotā apjomā. Video redzamās nogulsnes caurulēs veidojas no ūdenī esošajām minerālvielām un nav kaitīgas veselībai.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
