Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Labklājības ministrija mēneša beigās solās kārtējo reizi lemt, vai Memory Water ir sociālais uzņēmums

Kamēr lielveikali Rimi un Sky pēc patērētāju tiesību sargu lēmuma par negodīgu komercpraksi atsakās no ar dezinformatoru Jāni Pļaviņu saistītā Memory Water turpmākas tirgošanas, Labklājības ministrija (LM) viņam draudzīgās partijas KPV LV ministres vadībā kārtējo reizi tikai solās vērtēt, vai tam tiešām pienākas sociālā uzņēmuma statuss, kas pretēji agrāk solītajam šovasar pagarināts.

LM pagarina sociālā uzņēmuma statusu

Sociālais uzņēmums nozīmē, ka bizness nodarbina cilvēkus, kurus citur labprāt darbā neņem, piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Tie neizņem peļņu dividendēs, bet iegulda atpakaļ sabiedriskam labumam, par to pretī saņemot algu subsīdiju, nodokļu atlaides, pieeju valsts vai ES grantiem u.tml. 

Kad 2019. gada nogalē atklājās, ka Memory Water cilvēkus ar invaliditāti nodarbina pāris stundu mēnesī un maksā 35 eiro, bet par to saņēmis grantu 133 000 eiro apjomā, ko ieguldījis nevis cilvēkos, bet ūdens ražošanas iekārtā, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) solījās mainīt kritērijus šī statusa piešķiršanai, lai to nevar izmantot ļaunprātīgi.

Gadu vēlāk likuma grozījumi joprojām nav pieņemti, bet 2020. gada augustā LM pagarinājusi Memory Water sociālā uzņēmuma statusu, jo vairāk nekā puse tajā nodarbināto ir cilvēki ar invaliditāti. 

Tiesa, LM Re:Baltica rīcībā nodotie dati rāda, ka arī 2019. gadā vairākums uzņēmumā nodarbināto cilvēku ar invaliditāti – seši – strādājuši vidēji 10 stundas mēnesī, par to atlīdzībā saņemot 23,50 eiro. Viens strādājis vidēji 20 stundas par 95 eiro, viens 24 stundas par 175 eiro, bet divi vidēji 160 stundas par 500 eiro mēnesī. Pļaviņa uzņēmums par mata tiesu izpilda sociālā uzņēmuma piešķiršanai nepieciešamo prasību, ka cilvēkiem ar invaliditāti  jābūt vairāk nekā pusei no darbaspēka. 

Labklājības ministrijas projekta Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai vadītājs Juris Cebulis gan norāda, ka šiem darbiniekiem teorētiski varēja piemaksāt arī vairāk, bet par šādu apjomu uzņēmums pieprasījis algu subsīdiju LM.

To, vai Memory Water saviem darbiniekiem piemaksā, Re:Baltica neizdevās noskaidrot. Uz rakstiski nosūtītajiem jautājumiem uzņēmuma vadītājs Jānis Pļaviņš neatbildēja, sakot, ka grib sazvanīties. Arī sazvanīts viņš nevēlējās atbildēt uz jautājumiem par viņa sociālā uzņēmuma darbību, bet gan runāt par debatēm ar Re:Baltica un brīdināt, ka Re:Baltica nāksies par savu darbu atbildēt, kad “mainīsies vara”. 

Statuss un nauda   arī otrajam dezinformatora biznesam

Sociālā uzņēmuma statuss piešķirts arī otrajam Pļaviņu ģimenes biznesam – Prana Energy, kas piedāvā vegānus ēdienus un nodarbina 13 cilvēkus ar invaliditāti. Tiesa, spriežot pēc Re:Baltica rīcībā esošā Sociālo uzņēmumu komisijas sēdes protokola, astoņi no viņiem ir tie paši, kas strādā Memory Water. Par to sēdē bija diskusijas. Daļa ekspertu sprieda, ka tas, ka “abos uzņēmumos nodarbina vienus un tos pašus darbiniekus, nevar teikt, ka atbalstu no diviem uzņēmumiem kopā saņem 26 nodarbinātie mērķa grupas pārstāvji, faktiski tie ir 13 vieni un tie paši darbinieki, katrs divos uzņēmumos.” Citi gan iebilda, ka nevienam nav aizliegts strādāt vairākās darba vietās. Izskanēja ierosinājums iekļaut normatīvajā regulējumā nosacījumu, ja cilvēks strādā vairākos sociālajos uzņēmumos, viņu kvalificē par atbalstāmu mērķa grupas darbinieku tikai vienā uzņēmumā.

Izrādās, ka sociālā uzņēmuma statuss un 133 000 eiro grants nav vienīgais valsts atbalsts, ko Pļaviņa ģimenes uzņēmumi saņēmuši. Prana Energy 2019. gadā saņēmis 70 000 eiro no  Lauku atbalsta dienesta. “Projekta mērķis ir izveidot pārtikas produktu ražošanas ceha infrastruktūru, kur uzsākt inovatīvu un jaunu veselīgu pārtikas produktu , piemēram, bezglutēna ievārījumu, dārzeņu burgeru ražošanu,” par piešķirto finansējumu stāsta dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža.

Ūdens un pilsoniskā sabiedrība

Abu uzņēmumu gada darbības pārskatā Pļaviņš akcentē ne tikai to, ko ražo un kā dod darbu cilvēkiem ar invaliditāti. “Dodam savu nelielo ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā dažādu viedokļu apmaiņai,” teikts pārskatā. Uzņēmums arī uzsver “pašizaugsmes festivāla” Mainām Pasauli organizēšanu un ka tajā bezmaksas ieeja ir cilvēkiem ratiņkrēslos. Iepriekšējā festivālā 17. oktobrī meistarklasēs piedāvāja tādas lekcijas kā: ieskats sakrālajā ģeometrijā, ēterisko eļļu lietošana čakru sabalansēšanai, ceļojums uz iepriekšējo dzīvi u.c. 

Vēl Pļaviņš savus uzņēmumus raksturo kā love brand, proti, tie ir “tādi, kas dalās ar mīlestību – ne obligāti šī vārda maigajā nozīmē, bet kā reālu palīdzību sabiedrībai kopumā.”

Tam gan sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanā neesot nozīmes: tur ņem vērā tikai cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu. “Citas aktivitātes Labklājības ministrija un Sociālo uzņēmumu komisija neuzskata par tādām, kas radītu labvēlīgu sociālo ietekmi,” skaidro Cebulis.

Atkal lems par statusa atņemšanu

Tiesa, 29. janvāra sēdē komisijai atkal nāksies lemt, vai Memory Water ir atbilstošs šim statusam, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) decembrī uzņēmumu sodīja ar 15 000 eiro sodu par negodīgu komercpraksi. Centrs oficiāli apstiprināja fiziķu jau sen norādīto, ka Pļaviņa dibinātā uzņēmuma “strukturētais ūdens” ir pseidozinātniskas blēņas, bet realitātē pudelēs pilda ūdeni no urbuma, ko saņem arī, piemēram, Daugmales dzīvojamās mājas. Sociālo uzņēmumu komisijas sēdē janvāra beigās plānots spriest, vai šāds sods ir saderīgs ar sociālā uzņēmuma statusu.  “No mūsu viedokļa PTAC lēmuma svarīgākā daļa ir uzdevums novērst pārkāpumus uzņēmuma turpmākajā darbībā, kura izpildei doti trīs mēneši,” saka Cebulis. 

Godīguma kritērija ieviešana ievilkusies 

Paralēli LM solās janvārī iesniegt valdībā Sociālo uzņēmumu likuma grozījumus, kuri noteiks, ka turpmāk sociālā uzņēmuma statusu varēs piešķirt uzņēmumiem ar nevainojamu reputāciju. 

Turpmāk par sociālo uzņēmumu varēs kļūt, ja nebūs nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro; ja nebūs būtisku pārkāpumu patērētāju tiesības aizsardzības jomā; pēdējā gadā nebūs izdarīti būtiski pārkāpumi negodīgas komercprakses vai reklāmas jomā; ja uzņēmuma valdes locekļiem būs nevainojama reputācija u.c. 

Šādus nosacījumus labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) solīja jau pirms gada. Tagad viņa stāsta, ka tie aizkavējušies starpiestāžu saskaņošanā. Bijušas diskusijas, piemēram, ko nozīmē nevainojama reputācija. “Lai nebūtu tā, ka kāds ieraksta internetā, ka man negaršo šī uzņēmuma produkti vai man nepatīk tas pakalpojums. Vai tas ir reputācijai kāds traucēklis,” stāsta Petraviča.

Ideja noteikt nodarbināto cilvēku ar invaliditāti minimālo slodzi, lai viņi saņemtu kaut minimālo algu, izrādījusies neiespējama, jo  tas varot izrādīties diskriminējoši pret personām ar ierobežotām darba spējām. Tāpēc maijā valdības noteikumi papildināti ar normu, ka darba integrācijas sociālajiem uzņēmumiem vismaz 40% no granta summas ir jānovirza atlīdzībām mērķa grupu nodarbinātajām personām. 

Lielveikali atsakās no Memory Water

Pēc tam, kad PTAC paziņoja par Memory Water sodīšanu negodīgas komercprakses dēļ, veikalu tīkls Sky atteicās no jauniem pasūtījumiem un tirgot šo produkciju savos veikalos. Par to sociālajos tīklos paziņoja Pļaviņš pats. Memory Water līdz šim bija nopērkams arī lielveikalu Rimi sadarbības partneru veikalā, Latvijas ražotāju nodaļā Klēts. Taču arī šis veikals vairs neturpinās šo ūdeni tirgot. “Īstenojot godīgu un atbildīgu nostāju pret pircējiem, Klēts īpašnieki ir pārtraukuši veikt jaunus ūdens pasūtījumus no Memory Water,” Re:Baltica atbildēja Rimi pārstāve Elīna Šakirova.


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.