Eiropas Komisija neprasa celt ūdensapgādes tarifus
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook populārs kļuvis video par to, ka Eiropas Savienības (ES) valstīm zaļā kursa dēļ it kā obligāti jāpalielina ūdensapgādes tarifi. Video ir maldinošs. Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi stratēģiju, lai Eiropā arī nākotnē visiem būtu pieejams dzeramais ūdens. Tās īstenošanai valstīm var nākties meklēt papildu naudu. Latvijā to, iespējams, iegūs, palielinot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus. Taču tā ir valsts izšķiršanās, nevis EK prasība. To var izdarīt arī citādi, piemēram, ieguldot ES fondus vai aizņemoties.
Jau pirms gandrīz desmit gadiem ANO paziņoja, ka 2030. gadā pieprasījums pēc saldūdens par 40 % pārsniegs cilvēcei pieejamos resursus. Tas nozīmētu, ka pusei pasaules būtu grūtības dabūt dzeramo ūdeni. Kā skaidro hidroģeoloģijas doktore Kaltuma Belhasana (Kaltoum Belhassan), galvenie dzeramā ūdens trūkuma cēloņi ir pieprasījums lielās pilsētās un lauksaimniecībā, ūdenstilpju piesārņojums un klimata pārmaiņas.
Lai to novērstu, EK izstrādājusi Eiropas ūdens noturības stratēģiju. Tai ir trīs mērķi: Pirmais – atjaunot un aizsargāt ūdens aprites ciklu. Otrais – visiem nodrošināt tīru un pieejamu ūdeni. Trešais – radīt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ūdens ekonomiku. Lielo mērķu sasniegšanai stratēģijā minēti konkrēti soļi. Piemēram, līdz 2030. gadam jācenšas uzlabot ūdens izmantošanas efektivitāti par vismaz desmit procentiem. Taču tie nav juridiski saistoši. Plašāk par šo visu var izlasīt šeit.
Populārā video, kurš sociālajos medijos skatīts tūkstošiem reižu, maldina par EK stratēģiju:
“Eiropas Padome zaļā kursa afēras ietvaros ir izdomājusi, ka ir jāceļ ūdensapgādes tarifi visā Eiropā. Tas skars arī Latviju. Iedomājies, kā to visu mums ieskaidros – drīzumā pazudīs Daugavā līmenis, sāks izžūt upes un ezeri, nebūs plūdi un pārstās lietus līt, un nebūs lietusgāzes vairs nekad.”
Video komentāros autors ielicis saiti uz raidījumu Spried ar Delfi. Tajā Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Sandis Dejus prognozēja, ka papildu naudu stratēģijas mērķu sasniegšanai iegūs, palielinot ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Viņaprāt, tie varētu pieaugt vairākas reizes.
EK stratēģija ūdensapgādes tarifu palielināšanu tiešā veidā neparedz, Re:Check vēstulē informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāve Džeina Šteinberga. Andris Kužnieks no EK pārstāvniecības Latvijā portālam Delfi skaidrojis, ka nepieciešamo naudu varētu iegūt arī no ES fondiem, starptautiskajiem aizdevējiem un Eiropas investīciju bankas.
Tāpat jāmin, ka Eiropas ūdens noturības stratēģija un Eiropas zaļais kurss ir divas dažādas lietas. Eiropas zaļā kursa mērķis ir iegrožot klimata pārmaiņas, līdz 2050. gadam panākot dalībvalstu klimatneitralitāti. Proti, lai siltumnīcefekta gāzu emisijas būtu līdzsvarā ar dabas – augu, okeānu, augsnes u.c. – spēju tās absorbēt.
Secinājums: Lai novērstu dzeramā ūdens trūkumu nākotnē, Eiropas Komisija izstrādājusi Eiropas ūdens noturības stratēģiju. Tās īstenošana dalībvalstīm prasīs papildu naudu. To varētu iegūt dažādos veidos – gan palielinot ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, gan izlietojot ES fondus vai aizņemoties. Tā ir valsts izšķiršanās, nevis Eiropas Komisijas prasība.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
