Vai pārtikas cenas Latvijā tiešām krītas?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) un premjere Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) stāsta, ka ar lielveikalu ķēdēm noslēgtais memorands dod rezultātus un pamatpārtikas preču cenas Latvijā samazinās. Politiķu paustajam trūkst būtiska konteksta. Divus mēnešus kritums tiešām bijis, taču vismaz pagaidām tas nav lielāks kā citus gadus vasaras sezonā, savukārt jūlijā cenas atkal kāpušas.
Otrdien, 12. augustā, valdība apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto kārtību, kādā veikali sniegs informāciju Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) cenu salīdzināšanai. Par to valdības pārstāvji un uzņēmēji vienojās maija beigās, kad parakstīja memorandu par pārtikas preču tirdzniecību. Memorandā tas nav teikts, taču EM ar to cer samazināt pamatproduktu cenas. Tirgotāji toreiz arī apņēmās ieviest un komunicēt zemo cenu grozu, kurā ik dienu kādam produktam katrā pamatpārtikas grupā būtu zemāka cena nekā citiem.
Vai pārtika kopumā Latvijā kļūst lētāka?
Premjere par to informēja sociālajos medijos. Viņas ierakstā arī teikts:
“Secinājām, ka pārtikas cenas Latvijā pakāpeniski krītas.”
Izteikums nav korekts. Pārtikas cenas kopumā Latvijā nekrītas, bet gan aug. Šā gada laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas pret iepriekšējo mēnesi kritās tikai jūnijā, liecina CSP dati. Visos pārējos mēnešos, ieskaitot jūliju, cenas palielinājās. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās par 6,9 %. Par to informējusi arī CSP savās preses relīzēs.
Vai pamatpārtika kļūst lētāka?
Preses konferencē pēc valdības sēdes Siliņa runāja precīzāk – par samazinājumu tieši pamatpārtikas produktu grupās. Pamatpārtikas grupas ir maize, milti un citi graudaugi, piens, piena produkti, svaigi dārzeņi un kartupeļi, svaigi augļi, svaiga gaļa un zivis, olas, olīveļļa un cita augu eļļa.
Runājot par memorandu un valdības pieņemtajiem noteikumiem, Siliņa sacīja:
“Labā ziņa ir, ka Latvijā pārtikas cenas šajās desmit grupās samazinās. Lēnām, bet tendence ir samazināties šajās grupās”.
Līdzīgi valdības sēdē izteicās Valainis:
“Tas, ko šobrīd varam novērot kopš zemo cenu ieviešanas mēneša pret mēnesi griezumā, ir noticis cenu kritums tieši šajās kategorijās. (..) Kopumā situāciju pārtikas preču tirgū mēs neuzlabojam, bet uz atsevišķām preču kategorijām gan mēs redzam pirmos uzlabojumus.”
Vai pamatpārtikas cenas tiešām samazinās? CSP pēc Re:Check lūguma sagatavoja datus par cenu izmaiņām tieši minētajās pamatpārtikas grupās.
Tie rāda, ka šā gada laikā pamatpārtikai cenas pret iepriekšējo mēnesi samazinājušās tikai maijā un jūnijā. Pēc divu mēnešu krituma jūlijā tās par 0,3 % atkal pieaugušas. Katras memorandā iekļautās pārtikas produktu grupas cenu izmaiņas redzamas šeit. CSP sagatavotais datu fails rāda, ka jūlijā cenas augušas vairumam grozā iekļauto produktu. Visvairāk kāpušas kartupeļu un augļu cenas, bet lielākais cenas kritums bijis zivīm un dārzeņiem.
Siliņas komunikācijas padomniece Anna Ūdre Re:Check sacīja, ka premjere balstījusies uz EM dotajiem datiem par maiju un jūniju – pirmajiem mēnešiem kopš “groza” ieviešanas. “Pirmie dati par pirmajiem diviem mēnešiem parādīja, ka virziens pareizais,” viņa sacīja, norādot gan, ka pēc pāris mēnešu datiem par būtisku cenu samazinājumu “pilnvērtīgi spriest” būtu grūti. Līdzīgi skaidroja arī Ekonomikas ministrijā – maija un jūnija cenu samazinājums rādot pozitīvu virzību. Ministrijā arī atzīst, ka pilnvērtīgai memorandā iekļauto pārtikas preču groza cenu analīzei nepieciešama specifiska zemo cenu preču cenu indeksa izveide. Kā minēts, memorandu parakstīja maija beigās, savukārt zemo cenu grozu ieviesa tikai jūnija beigās.
Mediju aptaujātie lielveikalu ķēžu pārstāvji norādījuši, ka pamatpārtikas produktu cenu samazinājums daļēji noticis arī memoranda iespaidā. Vienlaikus kontekstam jānorāda, ka saskaņā ar CSP datiem pēdējo desmit gadu laikā vasaras mēnešos cenas samazinājušās vienmēr – gan pārtikai kopumā, gan minēto pamatproduktu grupām. Izņēmums bija tikai 2022. gads, kad bija ilgstošs un straujš pārtikas cenu kāpums. Atšķirībā no citiem gadiem šogad straujāks samazinājums bijis jau maijā. Taču jūlijā, kad citus gadus pamatpārtikas cenas lielākoties krītas, šogad tās atkal augušas.
Vai fiksēts lielākais kritums vienā mēnesī?
Ekonomikas ministrs Valainis par pārtikas cenu kritumu izteicās arī 7. augustā Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā. Runājot par zemo cenu produktu grozu, viņš stāstīja, ka jūnijā bijis “straujākais cenu samazinājums šajā grozā kopš 2015. gada”. Valainis arī teica: “Mēs vēl precizēsim šos procentus, bet tas, ko tieši vakar mums iedeva statistikas pārvalde, tad desmit gadu laikā viņi pirmoreiz fiksē tik strauju samazinājumu, kas ir no mēneša uz mēnesi, ko redzam, un tieši šajās cenu kategorijās, kur mēs esam ieviesuši šo cenu grozu.”
CSP Re:Check atbildēja, ka šādus datus ministrija nav prasījusi un tie tai nav doti. Jau minētā datu kopa (desmit gadu periods redzams šeit) rāda, ka gandrīz visos iepriekšējos gados atsevišķos mēnešos pamatpārtikas grupā bijis lielāks cenas samazinājums nekā šā gada jūnijā. Re:Check jautāja Valaiņa birojam par viņa datu avotu. Ministrija norādīja, ka Valaiņa komentāra pamatā ir “EM provizoriskās aplēses par cenu izmaiņām preču kategorijās, kas iekļautas memorandā Par pārtikas preču tirdzniecību, un tās tapušas, izmantojot visiem pieejamos CSP publicētos datus. No atbildes (tā redzama šeit) izriet, ka Valainis domājis tikai cenu izmaiņas katra gada jūnijā pret maiju, taču raidījumā tas neizskanēja. Ja vērtē tikai jūniju, šogad tiešām bijis viens no lielākajiem cenu kritumiem, lai arī ne lielākais. Jāpiebilst, ka EM aplēses un CSP dati par pamatpārtikas cenu izmaiņām gan atšķiras un CSP datos cenu kritums ir mazāks.
Secinājums: Politiķi norāda, ka vienošanās ar pārtikas tirdzniecības ķēdēm par cenu samazinājumu un zemo cenu prodeuktu groza ieviešana devusi rezultātus, ko pierādot pamatpārtikas cenu kritums. Taču cenas šajās produktu grupās kritušās tikai divus mēnešus un jūlijā tās netipiski citiem gadiem atkal pieaugušas. Pamatpārtikas cenu kritums vasaras mēnešos ir ierasta parādība.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
