Lai gan medijos vairākkārt skaidrots vakcīnas pret Covid-19 sagatavošanas un ievadīšanas process, Facebook dezinformatori turpina izdomāt jaunas versijas, kāpēc nevarot ticēt videomateriālos redzamajai mediķu vakcinēšanai.
Aizejošais gads galvenokārt atmiņās paliks ar cīņu pret Covid-19. Taču ar to roku rokā nāca vēl viena krīze - straujā dezinformācijas izplatība jeb infodēmija. Šis gads atklāja, ka sazvērestības teorijām gatavi noticēt ne tikai daži dīvaini citplanētiešu kuģīšu mednieki, bet noteiktos apstākļos arī gana būtiska daļa sabiedrības. Re:Check piedāvā atskatīties uz to, kā tas sākās un ko pēdējā laika notikumi atklāja par dezinformācijas izplatītājiem un izaicinājumiem nākamgad.
Zviedrijā tikpat kā nav ierobežojumu, mirstība krītas, ekonomika aug un drīz būs sasniegta kolektīvā imunitāte - šādi un līdzīgi apgalvojumi arvien gūst popularitāti sociālajos medijos. Taču tie neatbilst patiesībai - Zviedrijā ierobežojumi bija mazāki nekā citur, taču valsts līmenī atzīti par nepietiekamiem, ekonomikas kritums ir lielāks nekā daļā kaimiņvalstu, bet mirstība no Covid-19 - stipri
Tūlīt pēc tam, kad Latvijas Televīzija publicēja video ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) mediķes vakcinēšanu pret Covid-19, sociālajos medijos strauji izplatījās baumas, ka patiesībā injicēts kas cits, nevis vakcīna, jo video esot redzamas divas šļirces. Šis pieņēmums ir aplams. Divu šļirču izmantošana atbilst vakcīnas instrukcijai - ar vienu flakonā tiek ievadīts atšķaidīšanai nepieciešamais nātrija hlorīda šķīdums un izvilkts gaiss, ar otru paņemta viena deva un ievadīta muskulī.
Gan pavasarī, gan šobrīd Zviedrijas pieeja Covid-19 krīzē bieži izmantota, lai apgalvotu, ka ierobežojumi Latvijā ir pārāk stingri. Zviedrijā to tikpat kā neesot, drīz būs sasniegta kolektīvā imunitāte, mirstība krītas, bet ekonomika aug - šādi un līdzīgi apgalvojumi arvien gūst popularitāti sociālajos medijos. Taču tie neatbilst patiesībai - Zviedrijā ierobežojumi bija mazāki nekā citur, taču valsts līmenī atzīti par nepietiekamiem, ekonomikas kritums ir lielāks nekā daļā kaimiņvalstu, bet mirstība no Covid-19 - stipri augstāka.
Facebook cilvēki dalās ar aicinājumu “pirms potēties, salikt puzli” jeb saprast it kā pastāvošu sakarību starp vakcīnu ražotājiem un laboratoriju Uhaņā - pilsētā, kurā tika konstatēti pirmie jaunā koronavīrusa gadījumi. Ierakstā minētie apgavojumi neatbilst patiesībai, līdz ar to “puzlei” nav nekāda pamata.