Fragments no grāmatas: “Kāpēc viņš tā dara? Ieskatoties dusmīgu un valdonīgu vīriešu domāšanā.”
-Landijs Bankrofts
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Laba pētnieciskā žurnālistika nav hobijs. Tā ir profesija: bieži vientuļš, dažreiz drosmīgs, nopietns pilnas slodzes darbs, kas prasa gan laiku, gan naudu, ar ko šo laiku finansēt. Tā ir dārga, tāpēc pētniecība ir pirmais, no kā mediji krīzē atsakās. Bet bez tās nav iespējams saprast valstī notiekošo un prasīt atbildību.
Mēs to darām kā bezpeļņas sabiedriskā labuma organizācija, atdodot sava darba rezultātus brīvai publicēšanai.
Mēs izvēlamies, ko pētīsim, jo uzskatām to par svarīgu Latvijas sabiedrībai, nevis to vēlas īpašnieki, reklāmdevēji vai donori. Tāpēc mēs varam pētīt nevienlīdzību, naudas atmazgāšanu un korupciju.
Mēs neshēmojam un maksājam visus nodokļus. Mēs rakstām grantu pieteikumus un nopelnām pašas, pasniedzot augstskolās, vadot pasākumus vai rakstot filmu scenārijus. Bet tas mums atņem laiku žurnālistikai.
Tāpēc mums ir svarīgs Jūsu atbalsts - ziedojiet un kļūstiet par daļu no Re:Baltica kopienas!
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
Foto: Reinis Hofmanis
- Tāda pati noslāņošanās kā Latvijā starp pilsētu un lauku skolām Rīgā notiek vienas pilsētas ietvaros. To veicina fakts, ka 42% vidusskolu ir pustukšas vai tajās mācās mazāk par 25 bērniem klasē.
- Rezultātā cieš izglītības kvalitāte. Lai nopelnītu pieklājīgu algu, skolotājiem ir jāmāca viens vai vairāki priekšmeti dažāda vecuma klasēm, kas nozīmē mazāk laika, lai iedziļinātos. Likvidējot vai apvienojot pustukšās skolas, par ietaupīto naudu varētu samaksāt lielākas algas un paturēt profesionālākos skolotājus.
- Pustukšās skolas un bez maksas sabiedriskais transports ir veicinājis skolēnu segregāciju, jo bērni no priviliģētākām ģimenēm aizbrauc mācīties uz Rīgas centra vidusskolām. Mikrorajonos paliek bērni no mazāk priviliģētām ģimenēm.
- Krievu skolās, sevišķi mikrorajonos, izglītības kvalitāti pasliktina profesionālu skolotāju trūkums, sevišķi latviešu valodā. Valstī kopumā ir latviešu valodas skolotāju deficīts. Tie nedaudzie, kas apguvuši šo profesiju, krievu skolas neizvēlas, jo tas neskaitās prestiži, alga ir maza, un nereti draugu un latviski runājošu kolēģu vidū tiek uzskatīti par kangariem.
- Krievu skolu latviešu valodas skolotāji un arī vecāki sūdzas par nepiemērotiem mācību materiāliem. Tā vietā, lai mācītu bērniem, kā atrast, piemēram, staciju, jau pirmajās klasēs krievu bērniem jāmācās sarežģīti literāri vārdi, ko sadzīvē neizmanto arī paši latvieši.
Lasi tālāk: Kāpēc mēs šo pētījām
Sākums | Pirmā versija | Otrā versija | Trešā versija | Ceturtā versija | Uz projektu
