Iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) stāsta, ka absolūti lielākā daļa slepkavību un citu smago noziegumu Latvijā tiekot atklāta. Re:Check pārbaudīja ministres teikto un secināja, ka viņai nav gluži taisnība.
Sociālajos medijos populārs kļuvis apgalvojums, ka Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pasākumā pie Brīvības pieminekļa bijis bruņu vestē. Tā nav taisnība, Re:Check norāda Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Vairākus simtus Facebook lietotāju pārsteidza fotogrāfija no Ukrainas pilsētas Bučas, kurā redzamas apgāztas automašīnas, bet blakus esošās dzīvojamās mājas logi nav izsisti. Pēc sprādziena nekas tāds neesot iespējams, tāpēc bildē redzamais ir inscenējums, secina lietotāji. Taču mašīnas varēja būt apgāztas dažādu iemeslu dēļ, un, pēc vietējo iedzīvotāju liecībām, tās apgāzuši Krievijas militārie spēki.
Daļu sociālo mediju lietotāju apmulsinājusi kādas Vācijā bāzētās domnīcas izplatītā informācija par valstu sniegtā atbalsta apjomu Ukrainai. Latvija, neraugoties uz amatpersonu paziņojumiem par ievērojamo militāro palīdzību, domnīcas veidotajā grafikā ir stipri zemā vietā. Re:Check skaidro, kur radusies pretruna un kāpēc pētnieku sniegtā informācija ir maldinoša.
Sociālajā medijā Facebook popularitāti gūst kāds 7.aprīlī ievietots video, kurā stāstīts, ka nevakcinēto un tāpēc atlaisto Latvijas skolotāju vietā šobrīd tiekot ņemti Ukrainas skolotāji bez Covid-19 sertifikāta. Tā nav taisnība, arī Ukrainas skolotājiem Latvijā ir nepieciešams sertifikāts.
Pētījumu firmas Latvijas fakti vadītājs sociologs Aigars Freimanis 4. aprīļa vakarā Twitter rakstīja par partijas Saskaņa deputātu Borisu Cileviču – viņš esot savā Facebook ierakstā izteicis aizdomas, ka masveida slepkavības Ukrainas pilsētā Bučā ir pašu ukraiņu organizēta provokācija. Taču Freimanim nav taisnība – neko tādu Cilevičs nebija rakstījis. Gluži pretēji, deputāts Krievijas izplatītos melus atspēkoja, skaidrojot, kāpēc Krievijas armijas veiktā civiliedzīvotāju nogalināšana Bučā nav apšaubāma.