Atbalsti mūsu darbu un dalies.

​​Daļu sociālo mediju lietotāju samulsinājusi kādas Vācijā bāzētas domnīcas izplatītā informācija par valstu sniegtā atbalsta apjomu Ukrainai. Latvija, neraugoties uz amatpersonu paziņojumiem par ievērojamo militāro palīdzību, domnīcas veidotajā grafikā ir stipri zemā vietā. Re:Check skaidro, kur radusies pretruna un kāpēc pētnieku sniegtā informācija ir maldinoša.

Sociālajā medijā Twitter diskusija sākās 19.aprīlī, kad Ķīles pasaules ekonomikas institūts (ĶPEI) publicēja tā apkopotos datus (šeit) par atbalstu attiecībā pret katras donorvalsts iekšzemes kopproduktu (IKP). Institūta publicētajā grafikā pārliecinoši pirmajā vietā ir Igaunija, bet Latvijas nav pat pirmo 12 valstu vidū.

Avots: Ķīles Pasaules ekonomikas institūts

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Attīstībai/Par!) informāciju noliedza, atkārtojot jau iepriekš pausto, ka esam Ukrainai snieguši militāro atbalstu aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, kam vajadzētu ierindot Latviju vienā no pirmajām vietām.

Neraugoties uz to, domnīcas vēstījums turpina izplatīties. Piemēram, Saeimas deputāts Boriss Cilevičs (Saskaņa) 21. aprīlī TV Rīga24 raidījumā Varas spēles stāstīja, ka Latvijai nevajadzētu tikai “nomazgāt rokas” ar atbalsta deklarēšanu, bet sniegt praktisku palīdzību. Viņš sacīja:

“Man ir citas dabas bažas. Es, piemēram, aizvakar [19. aprīlī] redzēju statistiku. Militāra palīdzība Ukrainai attiecībā uz Nacionālo ienākumu (pret iekšzemes kopproduktu, IKP – red.) (..) Pirmajā vietā ar lielu atrāvienu, zināt kas? Igaunija. (..) Latvija nav pirmajā desmitniekā.”

Vispirms Re:Check sazinājās ar deputātu Cileviču, kurš apstiprināja, ka runa ir par minētās domnīcas datiem. Viņš tos esot redzējis kādā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas čatā, kur Igaunijas parlamenta deputāts Ēriks Kross bija ievietojis grafiku. “Es atceros, ka Igaunija bija pirmajā vietā ar lielu atrāvienu, tad lielas valstis, un Latviju es tur vienkārši neredzēju.” Cilevičs atzina, ka datus nav pārbaudījis. Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) sniegto informāciju par patieso militārā atbalsta apjomu viņš neesot pamanījis.

Kādu informāciju apkopojusi domnīca ĶPEI?

ĶPEI ir apkopojis datus par palīdzību, ko valstis ir sniegušas Ukrainai laika periodā no kara pirmās dienas (24. februāra) līdz 27. martam. Pēc ĶPEI datiem Latvija Ukrainas atbalstam sniegusi vien 2,4 miljonus eiro, no kā puse ir militārais atbalsts. Attiecīgi tās būtu naudas summas, kas pielīdzināmas 0,0078% un 0,0039% Latvijas IKP. Balstoties uz šiem skaitļiem, Latvija ierindota 18. vietā gan pēc kopējās, gan militārās palīdzības Ukrainai.

Jau 8. aprīlī ministrs Pabriks ziņoja, ka Latvija Ukrainai sniegusi militāro palīdzību vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā. Savukārt 20.aprīlī, atbildot uz ĶPEI datiem, AM publicēja preses relīzi, noliedzot institūta informāciju. Relīzē rakstīts: “Aizsardzības ministrija atkārtoti apstiprina, ka Latvijas sniegtais militārais atbalsts ir vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.” 

AM minētā summa ir aptuveni 167 reizes lielāka, nekā apgalvo ĶPEI (0,6528%, nevis 0,0039% no Latvijas IKP). Tādējādi Latvijas sniegtā militārā palīdzība Ukrainai ir viena no dāsnākajām. Turklāt preses relīzē teikts: “Operacionālās drošības apsvērumu dēļ informācija par NATO dalībvalstu sniegto militāro atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiek publicēta ļoti ierobežotā apjomā vai netiek publicēta vispār.” 

ĶPEI norāda, ka datus ņēmuši no Latvijas Ārlietu ministrijas preses relīzēm, līdz ar to noprotams, ka institūtam nemaz nebija pieejama visa informācija.

ĶPEI: Apkopojam tikai kara laikā, nevis līdz tam ziedoto

Re:Check sazinājās gan ar ĶPEI, gan AM. No to atbildēm izriet, ka viss Latvijas militārais atbalsts tabulā nav iekļauts arī tāpēc, ka sniegts dažas stundas pirms kara sākuma, nevis tā laikā.

Institūts e-pasta atbildē raksta, ka apkopo datus tikai par atbalstu, kas sniegts pēc kara sākuma, savukārt Latvija daļu palīdzības Ukrainai piešķīrusi neilgi pirms tā. ĶPEI skaidroja: “200 miljonu eiro Latvijas devums iekļauj arī ieroču sūtījumus pirms 24. februāra. Mēs saprotam, ka dažas valstis sūtīja palīdzību pirms Krievijas iebrukuma [..] Tomēr mēs kā zinātnieki skaitām tikai atbalstu, kas sniegts, tieši atbildot uz karu [pēc 24. februāra].” Institūts pieminēja, ka, iespējams, nākotnē savos ziņojumos ieķlaus arī atbalstu, ka sniegts neilgi pirms kara, lai pareizi atspoguļotu katras valsts devumu.

Ministrijas preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze Re:Check norāda: “Respektējam Ķīles institūta metodoloģiju izmantot tikai atklātos avotus, taču šis ziņojums nav korekts, jo neprecīzi atspoguļo Latvijas sniegto militāro atbalstu Ukrainai.” Aizsardzības ministrija uzskatot, ka ir nepareizi ziņojumā iekļaut tikai laiku pēc kara sākuma, jo, piemēram, Stinger raķešu sistēmas  Latvija Ukrainai nogādāja sešas stundas pirms kara sākuma – 23. februārī. Ņemot vērā ministrijas publicētos skaitļus, šīs raķetes vien ir aptuveni 112 miljonu eiro vērtībā.

Avots: Latvijas Aizsardzības ministrija

Secinājums: Saeimas deputāta Borisa Cileviča (Saskaņa) paustais, ka Latvija Ukrainas militārā atbalsta ziņā nav pat pirmajā desmitniekā un būtiski atpaliek no Igaunijas, ir maldinošs un neatbilstošs reālajai situācijai. Apgalvojums balstās uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta ziņojumu, kas aptver tikai konkrētu laika periodu, un nesatur pilnīgu informāciju ne par kopējo, ne militāro atbalstu. Balstoties uz Aizsardzības ministrijas doto informāciju, Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai attiecībā pret valsts IKP ir viens no lielākajiem.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.