Jūlija Bite

Pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā teikts, ka Latvijas mediji izplata viltus ziņas par Covid-19 situāciju Norvēģijā. Tā nav taisnība - ierakstā norādītajā TVnet portāla rakstā nav viltus apgalvojumu, bet gan atspoguļota patiesā situācija saistībā ar atvieglojumu ieviešanu Norvēģijā. Norvēģijas premjere Erna Sūlberga paziņoja, ka uz laiku tiks atlikts ceturtais atvieglojumu posms, kas galvenokārt paredz atcelt vai vēl vairāk samazināt dalībnieku skaita ierobežojumus dažādos sporta un kultūras pasākumos un pieļaujamo viesu skaitu mājās

Facebook popularitāti guvis ieraksts, kurā apgalvots, ka Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam esot divas pilsonības, līdz ar ko viņš par Latvijas prezidentu nevarot būt. Tā nav tiesa, Levitam ir tikai viena - Latvijas - pilsonība.

Facebook lietotāji dalās ar ierakstu, kurā teikts, ka 2019.gadā Lietuvā par automašīnas tehnisko apskati bija jāmaksā 4,5 eiro un tā bija derīga uz trim gadiem. Tā nav taisnība - tik maksā tikai izziņa par pilnīgi jaunu automašīnu, kurai pati apskate nemaz netiek veikta.

Sociālajā tīklā Facebook 1,3 tūkstoši cilvēku dalījušies ar video, kurā tiek izplatīti nepatiesi apgalvojumi par Covid-19 un vakcināciju. Ieraksta autore uzskaitījusi rindu vakcīnu mītu - gan retāk dzirdētus, gan tādus, kas daudzkārt jau atspēkoti.

Sociālājos tīklos nereti nākas lasīt aicinājumus nevakcinēties, jo veselus cilvēkus no slimības pasargāšot dabiskā imunitāte. Saeimas deputāte Evija Papule pat aicina cilvēkiem ar dabisko imunitāti piešķirt tādus pašus avieglojumus kā vakcinētajiem vai izslimojušajiem. Taču ārsti norāda, ka medicīnā šāda termina nav; ir aplami domāt, ka veselīgs dzīvesveids cilvēku pasargās no Covid-19 un pirms inficēšanās nav iespējams paredzēt organisma noturību pret vīrusu. Tāpat nav pamata arī Papules teiktajam, ka vēža vai citu diagnožu gadījumā vakcinēties nevar.

Arvien biežāk sociālajos medijos popularitāti gūst pārveidoti video, kuros radīts iespaids, ka runātājs ir garīgi nestabils vai lietojis apreibinošas vielas. Pētnieki tos sauc pat lētviltojumiem, jo maldinošais efekts panākams ātri un vienkāršiem līdzekļiem - pretstatā daudz sarežģītākām un grūtāk atpazīstamām metodēm, ar kuru palīdzību var izmainīt ne vien cilvēka balsi, bet arī mīmiku un kustības.