Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Sociālājos tīklos nereti nākas lasīt aicinājumus nevakcinēties, jo veselus cilvēkus no slimības pasargāšot dabiskā imunitāte. Saeimas deputāte Evija Papule pat aicina cilvēkiem ar dabisko imunitāti piešķirt tādus pašus avieglojumus kā vakcinētajiem vai izslimojušajiem. Taču ārsti norāda, ka medicīnā šāda termina nav; ir aplami domāt, ka veselīgs dzīvesveids cilvēku pasargās no Covid-19 un pirms inficēšanās nav iespējams paredzēt organisma noturību pret vīrusu. Tāpat nav pamata Papules teiktajam, ka vēža vai citu diagnožu gadījumā vakcinēties nevar. 

Saeima 27.maija sēdē sprieda par dažādu ierobežojumu mazināšanu un priekšlikumiem tā saucamā zaļā sertifikāta ieviešanai. Papule, kas Saeimā tika ievēlēta no Saskaņas, bet vēlāk no frakcijas izstājās, kopā ar kolēģi Vjačeslavu Dombrovski bija iesniegusi priekšlikumu vakcinētiem vai Covid-19 pārslimojušiem cilvēkiem noteikt dažādus atvieglojumus. Papule sēdes laikā aicināja sākt diskusiju par vēl divām cilvēku grupām – tiem, kam esot dabiskā imunitāte un tiem, kas vakcinēties nevar. Deputāte teica:

“Un es ceru, ka Ministru kabineta noteikumos (projekts gan par to neko neliecināja) tomēr tiks iekļautas arī nu, piemēram, divas citas grupas. Pirmā būtu tā, kas ir cilvēki, kam ir dabiskā imunitāte, un to var pierādīt, arī tie, kas noliedz vai nenoliedz zinātni, to var pierādīt, ka ir dabiska imunitāte pret šo saslimstību vai kā citādi.”

Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis Re:Check rakstiskā atbildē norādīja, ka viņš par dabisko imunitāti neko neesot dzirdējis. “Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un daudzu valstu, tajā skaitā, Latvijas pieņēmumu, pārslimojušais ir pasargāts līdz sešiem mēnešiem. Pēc tam, neskatoties uz to, ka var noteikt antivielas, palielinās risks saslimt vēlreiz un tāpēc jāvakcinējas,” norāda Dumpis.

Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste Dana Isarova Re:Check skaidro, ka termina “dabiskā imunitāte” medicīnā nav vispār, tāpat kā nav kritēriju, pēc kuriem tādu varētu noteikt. “Imūnā atbildes reakcija veidojas vai nu pēc pārslimotas infekcijas slimības, vai pēc vakcīnas – citu iespēju nav,” saka Isarova.

Viņa norāda, ka ir maldinoši domāt, ka šāda veida imunitāte ir cilvēkiem, kas, piemēram, regulāri sporto, ēd veselīgu pārtiku vai kuriem nav blakus saslimšanu. “Mēs no pieredzes redzam, ka slimo arī jauni cilvēki, cilvēki, kuriem nav hronisku blakus saslimšanu, kuri regulāri sporto, kuri ēd veselīgi. Un viņiem ar Covid iet visādi,” saka ārste. 

Vai ir iespējams, ka daļa cilvēku ir dabiski pasargāti pret Covid-19, vaicājām arī Rīgas Stradiņa universitātes lektoram un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārstam-internistam Kārlim Rācenim. Viņš stāsta: “Katra cilvēka organisms ir unikāls un var būt savas variācijas ar to, kādas ir mūsu šūnas un receptori, kur konkrētais vīruss vai baktērijas iesaistās. Ja mūsu organismā to nav ģenētisku faktoru dēļ, tad ir iespējama šāda lieta.” Viņš skaidro, ka ideja par dabisko imunitāti radusies saistībā ar HIV: “Šīs infekcijas gadījumā vīruss inficē vienas šūnas mūsu organismā. Bet ir apmēram 5% iedzīvotāju, kuriem nav šo šūnu receptoru, līdz ar to HIV vīruss nemaz nevar iekļūt tajās šūnās. Runājot par Covid-19 receptoriem, tie ir visu cilvēku šūnās, jo tie ir ļoti zināmi un diezgan bieži sastopami.”

Ārsts norāda, ka Covid-19 gadījumā vairāk būtu jārunā nevis par to, ka vīruss vispār neiekļūst organismā, bet gan par spēcīgu imunitāti vai spēcīgu noturību pret vīrusu. Tomēr viņš atzīmē, ka nevar zināt, kuram cilvēkam tā būs un kuram – nebūs: “Mēs varam pateikt, kuriem cilvēkiem ir lielāks risks slimot smagi, ja viņi saslimst ar vīrusu, bet pateikt, kuri ar to nesaslims, nav iespējams.” Ārsts arī norāda, ka cilvēki, kuri nav ne vakcinēti, ne pārslimojuši, var inficēt tos, kuri ir riska grupā.

Ar kādām diagnozēm vakcinēties nedrīkst?

Papule sēdē teica arī:

“Un otra grupa ir tie cilvēki, kuri nemaz nedrīkst, nevar vai ārsti vēl nav izlēmuši, var vai nevar vakcinēties pret Covid savas veselības vai kādas noteiktas diagnozes dēļ. Un mēs zinām, ka šādas diagnozes ir, kur ārsti arī uzvarēta vēža gadījumā vēl nav izlēmuši, jo dažādas var būt blaknes un komplikācijas, un sekas. Nav izlēmuši, vai šāda veida vakcīna… kā šāda veida vakcīna ietekmēs turpmāko veselību, ja mēs runājam arī par blaknēm, kas nav noliegtas arī no zinātnes puses, ja mēs runājam par Covid vakcināciju.”

Re:Check jautāja Dumpim, vai ir šādas diagnozes, kuru dēļ cilvēkam būtu aizliegts vakcinēties. Infektologs atbild, ka par tādām neko nav dzirdējis. Dumpis uzsver, ka anafilaktiska reakcija pret pirmo poti varētu nozīmēt, ka konkrēto vakcīnu otrreiz nedrīkst injicēt, kā arī zināma alerģija pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām varētu likt izvēlēties cita ražotāja vakcīnu. “Onkoloģiskiem pacientiem noteikti jāvakcinējās, jo viņiem ir lielāka varbūtība nonākt slimnīcā un tur inficēties,” raksta Dumpis.

Isarova skaidro, ka onkoloģiskajam pacientam ir jāizvērtē viņa veselības stāvoklis pirms vakcinācijas. “Kad pacients ir smagā stāvoklī, piemēram, tikko pēc ķīmijterapijas, vai viņam leikocītu līmenis asinīs ir ļoti zems – protams, tajā brīdī mēs viņam nemetīsimies virsū ar vakcināciju, mēs nogaidīsim,” norāda ārste. Viņa skaidro, ka dažos gadījumos ārstējošais ārsts var nogaidīt ar vakcināciju, tomēr nav tā, ka onkoloģiskā saslimšana vai kāda cita diagnoze būtu iemesls pacientu nevakcinēt vispār. 

Ārste norāda, ka vakcinācijai ir tikai divas absolūtās kontrindikācijas. Pirmā – kad pirms pirmās vakcīnas devas ir anafilakse – spēcīga alerģiska reakcija. “Ja cilvēkam pēc Pfizer vakcīnas rodas anafilaktiska reakcija, tas nozīmē, ka viņam ir kategoriski aizliegta otrā Pfizer deva. Bet cilvēku drīkst vakcinēt ar cita ražotāja Covid-19 vakcīnu. Savukārt otrā vakcinācijas kontrindikācija ir anafilakse pret kādu no vakcīnas sastāvdaļām – ja cilvēks jau iepriekš zina, ka viņam pret kādu no sastāvdaļām ir anafilakse,” skaidro Isarova. 

Arī ārsts Kārlis Rācenis norāda, ka ir daži medikamenti, kuri, piemēram, nomāc imūno sistēmu un pēc kuru izmantošanas iesaka vakcināciju nedaudz atlikt. “Ja mēs iedosim šos medikamentus un uzreiz vakcinēsim cilvēku, viņam neizveidosies imūnā atbilde, jo medikamenti, to skaitā ķīmijterapijas līdzekļi, stipri nomāc imūno sistēmu,” skaidro Rācenis. Viņš piebilst, ka onkoloģiskajiem pacientiem vakcinēties ir ļoti nepieciešams, jo viņi ir lielākajā Covid-19 riska grupā.

Ko atbildēja Papule?

Re:Check jautāja Papulei, ko viņa bija domājusi ar dabisko imunitāti, par kuru runāja Saeimas sēdē. Deputāte atbildēja, ka esot cilvēki, kuriem ir augsts antivielu līmenis, bet viņi nevar pierādīt, vai ir izslimojuši. Sarunā ar Re:Check Papule stāsta, ka šie cilvēki, kuriem ir augsts antivielu līmenis, droši vien esot izslimojuši. Jāatzīmē, ka Latvijā Covid-19 varētu būt pārslimojuši ap 12% iedzīvotāju, raksta LSM.
Uz jautājumu par diagnozēm, ar kurām, pēc Papules vārdiem, daži pacienti nevarot tikt vakcinēti, deputāte atbildēja, ka viņai ir zināms cilvēks, kuram pārslimotā vēža dēļ ārsts neiesakot vakcinēties. “Es pieļauju, ka šobrīd arī ārsti, nenoliedzot vakcināciju, jo tas ir viņu darbs, tomēr atrod auditorijas, kurām tobrīd vēlams nevakcinēties. Un šādiem cilvēkiem ir jāiedod attiecīgs sertifikāts, ka viņi var baudīt tieši tās pašas priekšrocības, kuras ir gan vakcinētajiem, gan izslimojušajiem,” teica deputāte.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.