Viena no populārām dezinformācijas sejām šobrīd ir video rullīši, kuros it kā redzami Ukrainas bēgļi, kuri nemākot uzvesties Vācijas veikalos. Ārdās, demolē plauktus, negrib maksāt par precēm. Patiesībā gan šie video ir veci un nav uzņemti Vācijā.
Sociālos medijus pārplūdina video, kuros ar melu palīdzību tiek demonizēti bēgļi no Ukrainas. Viņi ir bīstami, zagļi, uzbrucēji - šie ir tikai daži no vēstījumiem, kas tiek pastiprināti ar it kā neapstrīdamiem pierādījumiem. Lielākoties gan šie pierādījumi ir vienkārši meli par pilnībā izdomātiem notikumiem.
Līdzīgi kā ārzemēs, arī Latvijā sociālajos tīklos izplatās video materiāli, kas it kā vēsta par ukraiņu bēgļu agresīvo uzvedību. Nereti video redzamajām personām nav nekādas saistības ar bēgļiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā vienu no attaisnojumiem iebrukšanai Ukrainā izmanto argumentu, ka Rietumvalstis pārkāpušas Krievijai doto solījumu nepaplašināt NATO uz austrumiem. Tādējādi tiekot apdraudēta Krievijas drošība. Pētnieku vidū nav vienprātības, vai šāds solījums deviņdesmitajos gados tiešām bija. Lai gan mutiski apgalvojumi par nepaplašināšanos ir izskanējuši, nekādi līgumi, kas to garantētu, nav parakstīti.
Jaunākajā Covid-19 vilnī lielākais uztraukums ir par apmēram 99 tūkstošiem senioru, kuri nav saņēmuši nevienu vakcīnu. Vismaz trešdaļa no viņiem dzīvo Rīgā. Kad maijā sākās vispārējā vakcinācija, priekā par augošo potēto skaitu vecīšus atstāja novārtā - gan jau paši, kā visi. Bet tā nenotika. Iestādes joprojām nezina, kas viņi ir, kur ir, un kāpēc nepotējas. To skaidrošot šogad.
Covid-19 vakcinācijas laikā atklājas, ka starp valsts daudzajām datu bāzēm nav nevienas, kurā būtu iedzīvotāju aktuālās adreses un telefona numuri. Līdz ar to ģimenes ārsti daļu savas prakses nepotēto pacientu kontaktus vispār nevar atrast.