Sociālos medijus pārplūdina video, kuros ar melu palīdzību tiek demonizēti bēgļi no Ukrainas. Viņi ir bīstami, zagļi, uzbrucēji – šie ir tikai daži no vēstījumiem, kas tiek pastiprināti ar it kā neapstrīdamiem pierādījumiem. Lielākoties gan šie pierādījumi ir vienkārši meli par pilnībā izdomātiem notikumiem.
“Vācieties prom uz savu Ukrainu”. Ar šādu pavadtekstu sociālajos medijos ievietots video, kurā tiek atskaņota kādas sievietes audio ziņa. Tajā viņa stāsta, ka paziņas māsu piekāvuši divi ukraiņi. Sieviete, kura strādājot zivju pārstrādes fabrikā Kaija, devusies mājās no darba Vecmīlgrāvī un krieviski runājusi pa telefonu. Viņai sākuši “piesieties” divi ukraiņi. Video autore stāsta:
“(..) pie viņas piegāja divi ukraiņi, sāka kaut ko ukrainiski teikt, viņa nesaprata. Beidzās viss ar to, ka viņai sasita seju, izrāva telefonu un maku nozaga.”
Sieviete uzrakstījusi iesniegumu policijā, bet tur viņai pateikuši, ka nevarēs palīdzēt, jo pret bēgļiem nedrīkstot vērsties. Savukārt fabrikā esot dotas norādes: “Dāmas, krieviski cenšamies nerunāt un pārvietojamies pāros.”
“Tie ir pilnīgākie meli! Mums ražošanas vadītājai šo video pārsūtīja radinieks, mēs momentā sazinājāmies ar visiem kolēģiem, vai ir šāds gadījums fiksēts. Nē, nav. Pilnīgākais feiks!” Re:Check saka zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela (agrāk Kaija) īpašnieks Andris Bite. Arī norādījumi nerunāt krieviski nav doti.
Video nav minēts, kur sieviete uzrakstījusi iesniegumu, taču ne Valsts policijai (VP), ne Rīgas pašvaldības policijai (RPP) neizdevās atrast nevienu notikumu, kas kaut attāli atbilstu aprakstītajam.
Tāpat VP un RPP uzsver – piederība noteiktai valstij nav ne atbildību mīkstinošs, ne pastiprinošs apstāklis, likuma priekšā visi ir vienādi.
Video pirmoreiz ievietots vietnē TikTok, kur tas šobrīd ir dzēsts par naida kurināšanu, taču Facebook tas joprojām ir atrodams. Video tālāk padevuši simtiem lietotāju. Sazināties ar autori Re:Check neizdevās.
Jāatzīmē, ka materiāli, kas it kā vēsta par nepateicīgajiem Ukrainas bēgļiem, kas neprotot uzvesties, Latvijā vairs nav jaunums. Piemēram, Re:Check jau iepriekš vēstīja, ka sociālajos medijos popularitāti gūst Daugavpilī tapuši stāsti, kuriem nav nekādu pierādījumu un kas tiek stiprināti ar nepatiesu informāciju.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
