Priekšstats par nepateicīgajiem Ukrainas bēgļiem, kas neprotot uzvesties un prasot, lai ar viņiem runātu tikai ukraiņu valodā, tagad tiek radīts arī Latvijā. Sociālajos medijos popularitāti gūst Daugavpilī tapuši stāsti, kuriem nav nekādu pierādījumu un kas tiek stiprināti ar nepatiesu informāciju.

Kāds cilvēks Facebook publicējis audioierakstu, kurā teikts:

“Cilvēks strādā apkalpošanas sfērā un jau vairāku dienu laikā pie viņa ierodas bēgļi, kurš ar mašīnu, kurš citādi. Un patiesībā uzvedas aizskaroši, jo sāk rupji izturēties pret personālu, jo ar viņiem runā krieviski.” 

Runātājs piebilst, ka vēl dusmīgāki bēgļi kļūstot, ja ar viņiem runā latviski, bet angliski viņi nesaprotot. Teiktajam netiek sniegti nekādi pierādījumi.

Tajā pašā ierakstā kāda sieviete stāsta, ka “īsti bēgļi nevar atļauties pie mums braukt, jo biļete maksā 350 eiro, kuru viņiem vienkārši nav”. Viņa piebilst, ka “šurp brauc bagātie”, bet pārējie “sēžot” turpat Ukrainā. 

Tā nav taisnība. Kara sākumā izskanēja, ka aptuveni 350 eiro maksāja Ecolines autobusa biļete no Kijevas līdz Rīgai. Taču daudzi Latvijā no Ukrainas ierodas ar savām automašīnām. Iespējams braukt arī ar vilcienu. Evakuācijas vilcieni Ukrainā cilvēkus ved bez maksas. Arī Polija, Lietuva un Latvija tāpat kā citas ES valstis Ukrainas bēgļiem pašlaik ar vilcienu ļauj braukt bez maksas. Re:Check uzņēmumā Pasažieru vilciens noskaidroja, ka sešās dienās līdz 17.martam (ieskaitot) šo iespēju izmantojuši 1605 ukraiņi. 

Minēto audioierakstu Facebook publicējis kāds Daugavpils iedzīvotājs, kurš citā ierakstā pirms dažām dienām Latgali salīdzinājis ar Donbasa reģionu Ukrainā. Taču viņa publicētie audioieraksti nāk no cita daugavpilieša – Aleksandra Iļjina, kurš līdz šā gada februāra vidum bija pašvaldības komunālo pakapojumu uzņēmuma tehniskā direktora vietnieks. Viņš arī kandidējis pašvaldību vēlēšanās no Jura Žuravļova partijas Jaunā Saskaņa saraksta. Iļjins arī organizēja protesta akciju pret Ukrainas karogu, kas bija pacelts pie Daugavpils Mūzikas vidusskolas.

Kādā savā Facebook ierakstā Iļjins stāsta, ka gandrīz ik dienu saņemot sūdzības par ukraiņu bēgļiem. Kā pierādījumu ievietojis atkal jau anonīmu tekstu, kurā kāds rosina vākt parakstus pret bēgļu uzņemšanu. Rakstītājs kā argumentu min, ka “vakar sazvanījāmies ar Dnipro, un pie viņiem viss klusu”. Tā nav taisnība. Ieraksts tapis 12.martā, bet dienu iepriekš 11.martā Dnipro pilsētu bombardēja Krievijas karaspēks. 

Ekrānšāviņš no Facebook.

Pēc tam Iļjina rakstīto pārpublicēja Krievijā reģistrētais prokremliskais medijs EurAsia Daily, atsaucoties uz “daugavpilieti vārdā Aleksandrs”. Arī šo rakstu redzējuši vairāki tūkstoši cilvēku. 

Re:Check jautāja Iļjinam, kāpēc viņš izplata nepatiesu informāciju un baumas. Viņš norādīja, ka par ceļa izmaksām 350 eiro apmērā informācijas avots neesot viņš. Savukārt tie, kas stāstot par bēgļu slikto uzvedību, nevēloties atklāt savus vārdus. Viņš pats rakstot un stāstot to, ko redzot pilsētā.

Jāpiebilst, ka arī Daugavpils medijs Chayka pārbaudījis pilsētā izplatītās baumas par ukraiņu bēgļiem (šeit). Viņi esot paēduši kādā kafejnīcā un atteikušies par ēdienu maksāt, taču, kā kafejnīcā noskaidroja žurnālisti, tāda gadījuma nav bijis. Tamlīdzīgus incidentus arī nav konstatējusi ne valsts, ne pašvaldības policija. Chayka raksta, ka Daugavpilī un Augšdaugavas novadā līdz 17. martam reģistrēti 197 bēgļi no Ukrainas, no tiem 100 – bērni.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.