Vislabāk vest caur Poliju un Latviju. Viņi uzdod vismazāk jautājumu

Kā Kazahstāna un Kirgizstāna - kuru teritorijā meži ir 5 - 6 procenti - pēkšņi kļuva par koksnes megaeksportētājām uz Rietumiem, apejot ES sankcijas Krievijai un Baltkrievijai

Kā Kazahstāna un Kirgizstāna - kuru teritorijā meži ir 5 - 6 procenti - pēkšņi kļuva par koksnes megaeksportētājām uz Rietumiem, apejot ES sankcijas Krievijai un Baltkrievijai

Atsevišķi sociālo mediju lietotāji ir sašutuši, ka Ukrainas bēgļu vidū Latvijā esot daudz jaunu vīriešu. Neesot skaidrs, kāpēc viņi pamet valsti, nevis iet karot. Turklāt vīriešiem spēka gados nemaz neesot atļauts izbraukt no valsts. Taisnība, ka šāds aizliegums pastāv, taču tam ir izņēmumi. Nav taisnība, ka Latvijā šādu vīriešu ir daudz.

Viena no populārām dezinformācijas sejām šobrīd ir video rullīši, kuros it kā redzami Ukrainas bēgļi, kuri nemākot uzvesties Vācijas veikalos. Ārdās, demolē plauktus, negrib maksāt par precēm. Patiesībā gan šie video ir veci un nav uzņemti Vācijā.

Sociālos medijus pārplūdina video, kuros ar melu palīdzību tiek demonizēti bēgļi no Ukrainas. Viņi ir bīstami, zagļi, uzbrucēji - šie ir tikai daži no vēstījumiem, kas tiek pastiprināti ar it kā neapstrīdamiem pierādījumiem. Lielākoties gan šie pierādījumi ir vienkārši meli par pilnībā izdomātiem notikumiem.

Līdzīgi kā ārzemēs, arī Latvijā sociālajos tīklos izplatās video materiāli, kas it kā vēsta par ukraiņu bēgļu agresīvo uzvedību. Nereti video redzamajām personām nav nekādas saistības ar bēgļiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins kā vienu no attaisnojumiem iebrukšanai Ukrainā izmanto argumentu, ka Rietumvalstis pārkāpušas Krievijai doto solījumu nepaplašināt NATO uz austrumiem. Tādējādi tiekot apdraudēta Krievijas drošība. Pētnieku vidū nav vienprātības, vai šāds solījums deviņdesmitajos gados tiešām bija. Lai gan mutiski apgalvojumi par nepaplašināšanos ir izskanējuši, nekādi līgumi, kas to garantētu, nav parakstīti.