Annija Petrova

“Vai Kariņš ir Putina rezidents?” Šādu jautājumu uzdod kāds Facebook lietotājs, kurš ar aplamiem faktiem mēģina pierādīt, ka Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina ceļi ilgāku laika posmu esot “saskaņoti sakrituši”. Piemēram, abi it kā sešus gadus kopā strādājuši Pēterburgas universitātē, bet tad vienlaicīgi viens pārcēlies uz Maskavu, bet otrs uz Rīgu. Tā nav taisnība. Apgalvojumi par abu biogrāfiju ir aplami un maldinoši.

Kremļa mediji vēsta, ka Izraēlas televīzijas kanāls INN uzņēmis multfilmu par Ukrainas cūku, kuru it kā glābj Krievijas lācis. Pret Ukrainu vērstais video kļuvis populārs arī sociālajos medijos Latvijā. Taču video nav veidots Izraēlā, bet gan Krievijā.

Sociālajā medijā Facebook oktobrī atkal sāka izplatīties no konteksta izrauti skaitļi par mirstību Latvijā pēdējos gados. Tajos pērnā gada mirstības pieaugumu saista ar Covid-19 vakcīnām. Kādā citā ierakstā, atsaucoties uz Eurostat datiem, stāstīts, ka valstīs ar lielāku potēšanu bijusi arī lielāka mirstība. Taču šie apgalvojumi ir maldinoši. Lielākai vakcinācijas aptverei valstīs nav saistības ar lielāku mirstību. Tieši pretēji – vakcīnas sargā no smagas saslimšanas un nāves. Savukārt mirstības pieaugums pērn bija gada sākumā, kad iedzīvotāji vēl nebija vakcinēti, bet otrajā vilnī rudenī galvenokārt mira nevakcinētie.

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis apgalvojums, ka Latvija sešām raķešu artilērijas sistēmām HIMARS tērēs 300 miljonus eiro, tikmēr Lietuva astoņām – tikai 60 miljonus. Taču ieraksts ir maldinošs un tam trūkst konteksta. 60 miljoni eiro ir summa, ko HIMARS iegādei Lietuvas valsts plānojusi no šogad valsts aizsardzībai papildu piešķirtajiem līdekļiem, savukārt šo aizsardzības sistēmu kopējās paredzamās izmaksas Lietuva neatklāj. Kā norāda Latvijas Aizsardzības ministrija, visas trīs Baltijas valstis HIMARS sistēmas pērk kopā un gala izmaksas pagaidām nav zināmas. Tāpat nav zināms, kāda veida komplektāciju katra valsts iegādāsies.

Vairāki simti cilvēku sociālajā medijā Facebook dalās ar ierakstu, ka Somijas veikalos bez maksas atdodot preces dienu pirms derīguma termiņa beigām. Ierakstu ilustrē attēls no kāda veikala plaukta ar piena produktiem, kur cenu zīmēs ierakstīts “0 eiro”. Tomēr ieraksts ir maldinošs, jo šāda prakse Somijā nav ierasta. Konkrētais attēls sociālajos medijos publicēts pirms četriem gadiem.

Jau drīz pēc vēlēšanu pirmajiem rezultātiem sociālajos medijos sāka izplatīties vēstījumi par “nozagtām vēlēšanām”. Gan dažādi anonīmi profili, gan pazīstami dezinformatori sēj šaubas par Latvijas 14. Saeimas vēlēšanu godīgumu. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) norāda, ka šobrīd tādām aizdomām nav nekāda pamata. Arī Valsts drošības dienesta (VDD) Re:Check sniegtā informācija to apstiprina.