Annija Petrova

Aprīļa vidū portāls NRA publicēja rakstu par it kā lielu pētījumu, kurā esot secināts: sejas maskas Covid-19 laikā bijušas neefektīvas. Raksts kļuva populārs arī sociālajos medijos. Taču tajā paustais neatbilst patiesībai. Pētījumā tika analizēta situācija tikai vienā slimnīcā, proti, vai prasība lietot maskas tās pacientiem samazināja risku saķert Covid. Turklāt pētījums nenotika visā Covid pandēmijā, bet tikai īpaši lipīgā omikrona paveida laikā, kas rakstā ir noklusēts.

Sociālajā medijā Facebook diennakts laikā vairāk nekā 2000 cilvēku dalījušies ar attēlu, kurā redzami līdz zemei izvietoti sabiedriskā transporta kustības sarakstiRīgā. Fotogrāfijas paraksts liek noprast, ka attēlā redzamais notiek šobrīd. Taču attēls uzņemts pirms dažiem gadiem un uzņēmumā Rīgas Satiksme skaidro, ka šādi sarakstus vairs neizvieto.

Sociālajos medijos regulāri parādās ieraksti par to, ka Latvijas mediji it kā apzināti noklusējot informāciju par dažādiem sabiedrības protestiem ārvalstīs un pašu mājās, kā arī citiem varai netīkamiem jautājumiem. Šoreiz popularitāti guvuši ieraksti par to, ka Latvijas mediji it kā nestāstot par protestiem Francijā. Tā nav taisnība.

Sociālajā medijā Facebook vairāki simti cilvēku dalījušies ar kādu it kā ziņas ekrānšāviņu, kur premjers Krišjānis Kariņš tiek saukts par vienu no patiesā labuma guvējiem 220 miljonu afērā. Taču attēls ir pārveidots un šādas ziņas medijos nav.

Sociālajā medijā Facebook atkal popularitāti guvuši apgalvojumi par it kā valsts realizētu afēru, lai mākslīgi radītu elektrības deficītu un liktu iedzīvotājiem maksāt par to vairāk. Ierakstu autora arguments ir ūdens līmenis Daugavā, kas pērnvasar bijis tāds pats kā tagad – kopš šā gada sākuma. Tagad Daugavas HES saražo Latvijai nepieciešamo apjomu vai pat vairāk, tātad tāpat bijis arī vasarā. Taču ieraksts ir maldinošs, jo saražojamās elektroenerģijas apjomu nosaka nevis ūdens līmenis, bet gan tā pietece upē. Dati rāda, ka vasarā ūdens pietece bija būtiski mazāka nekā šāgada sākumā.

Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā premjers Krišjānis Kariņš vainots tajā, ka gurķi Latvijā maksā 16 eiro par kilogramu. Re:Check secināja, ka veikalos atrodami arī gurķi par daudz zemākām cenām nekā ierakstā minētā. Turklāt pārtikas cenas būtiski augušas globālu procesu, tostarp Krievijas sāktā kara dēļ, un ne tikai Latvijā.