Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā premjers Krišjānis Kariņš vainots tajā, ka gurķi Latvijā maksā 16 eiro par kilogramu. Re:Check secināja, ka veikalos atrodami arī gurķi par daudz zemākām cenām nekā ierakstā minētā. Turklāt pārtikas cenas būtiski augušas globālu procesu, tostarp Krievijas sāktā kara dēļ, un ne tikai Latvijā.
Attēlu ar dārgajiem gurķiem 18. februārī publicējis kāds populārs dezinformators. Viņš to parakstījis ar vārdiem:
“Paldies Kariņam par veiksmes stāstu. Tagad gurķus var pirkt tikai ar premjera algu.”
Ar ierakstu dalījušies 1,5 tūkstoši cilvēku. Tas rada iespaidu, ka gurķi tagad nopērkami tikai par 16 eiro kilogramā. Tā nav tiesa.
Vai tiešām gurķi tagad tikai par 16 eiro/kg?
Piemēram, Rimi e-veikalā 15. martā var iegādāties gurķus gan par 6,47 kilogramā, gan ar atlaidi par 3,99 eiro/kg (bez atlaides 4,99 eiro/kg). Arī Barbora interneta veikalā gurķus iespējams iegādāties par 3,99 eiro/kg. Arī vairāki lietotāji komentāros zem ieraksta norāda, ka gurķi ir nopērkami par daudz zemāku cenu, kā arī pauž, ka šobrīd nav sezona, tāpēc dārzeņi maksā dārgāk. Piemēram, kāds lietotājs rakstīja: “Tas ir normāli, jo ārā ir februāris, jūnijā būs 1.50€/kg. Nevajag cepties. Vajag tikai pagaidīt.” Ieraksta autors uz to atbildēja, ka “ne par to stāsts”.
No fotogrāfijas nav skaidrs, kurā veikalā vai tirgū tā uzņemta un vai bildēti vietējie vai importēti gurķi.
Atsevišķi Latvijas dārzeņu audzētāji februāra vidū medijos skaidroja, ka šogad Latvijas stādiem un dārzeņiem cena kāps. Cēsu dārzniecības “Kliģeni” pārstāve norādīja, ka gurķu un tomātu audzēšanai vajadzīgās apkures izmaksu dēļ sezonas sākums aizkavēsies un cena būs augstāka. Vienlaikus, piemēram, “Mārupes siltumnīcas” pārstāvji medijiem vēl februārī norādījuši, ka gurķu cena uzņēmumā ir zemāka nekā pagājušajā gadā, jo būtisks valsts atbalsts ir elektroenerģijas sadales izmaksu atcelšana.
Kādēļ tik liels cenu pieaugums?
Pērn visās trīs Baltijas valstīs bija augstākā inflācija Eiropas Savienībā (ES). Eurostat dati liecina, ka arī šī gada februārī Latvijā saglabājas augsta inflācija – ap 20%, kas ir augstākais rādītājs ES. Latvijā vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājies par 20,8%, šī gada janvārī informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tam par iemeslu kalpoja globālā energocenu krīze, kā arī globālais pārtikas cenu kāpums. Pirmais cenu pieauguma grūdiens bija pandēmijas dēļ. Inflāciju būtiski saasinājis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. Latviju inflācija skāra tik būtiski, jo vairāk patērējam tieši tās preces, kurām cenas pieaugums bija visstraujākais: pārtiku un energoresursus. Pārtikas cenu kāpumu Latvijā ietekmē arī mazais tirgus un tas, ka pārtikas cenas līdz šim Latvijā bijušas zemākas.
Pārspīlējumi par dzīves dārdzību Eiropā un vietējo iedzīvotāju atstāšanu novārtā, lai palīdzētu Ukrainai, ir populāri Krievijas propagandas un vietējo dezinformatoru naratīvi. Tomēr aptaujas rāda, ka sabiedrības atbalsts Ukrainai un kara bēgļu uzņemšanai saglabājas augsts. Piemēram, pērn oktobrī Latvijā kopumā 76% iedzīvotāju pauda atbalstu ES politikai saistībā ar karu Ukrainā, tajā skaitā sankcijām pret Krieviju. Atbalsts bija lielāks nekā ES valstīs vidēji.
Secinājums: Gurķus Latvijā iespējams nopirkt arī daudz lētāk nekā minētie Facebook ierakstā 16 eiro kilogramā. Milzīgais pārtikas cenu pieaugums ir saistīts ar globāliem procesiem, nevis tikai Latvijas valdības lēmumiem vai premjeru personīgi. Lielajai inflācijai par pamatu kalpoja globālā energocenu krīze un globālais pārtikas cenu kāpums. Inflāciju pastiprināja Krievijas iebrukums Ukrainā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
