Mednis maldina – “plāndemija” un it kā apšaubāmās difterijas potes

APGALVOJUMS

Kovida pandēmija bija ieplānota. Difterijas vakcīna nesamazina saslimšanas risku.

SECINĀJUMS

Nav taisnība. Nav pierādījumu, ka pandēmiju plānoja. Difterijas pote ievērojami samazina saslimšanas risku.

Ārsts homeopāts Edgars Mednis un dzīvesstila influenceris Pēteris Valdmanis publicējuši maldinošu video par vakcīnām un kovida pandēmiju. Abi par dažādiem jautājumiem maldinājuši arī iepriekš.

Kovida pandēmija nebija ieplānota

Video redzama saruna:

Mednis: “Mums bija viena plāndēmija, no kā mēs visi mirām.”

Valdmanis: “Plāndēmija?”

Mednis: “Plāndēmija.”

Valdmanis: “Plāns.”

Mednis: “Jā.”

Valdmanis: “Jā.”

Nav nekādu pierādījumu, ka kovida pandēmija bija ieplānota.

Jau pandēmijas pirmajos mēnešos izskanēja apsūdzības, ka kovida vīruss ir mākslīgi radīts kādā Ķīnas laboratorijā. Taču ne toreiz, ne tagad tas nav pierādīts. 

Pandēmijas laikā lielākā daļa zinātniskās literatūras liecināja par dabisku jaunā koronavīrusa izcelsmi. Proti, vīruss mutāciju rezultātā “pārlēcis” no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Pie šāda secinājuma pērn nonāca arī Pasaules Veselības organizācijas eksperti. Taču zinātnieki neizslēdz iespēju, ka vīruss radīts mākslīgi un nejauši izkļuvis no kādas laboratorijas. Arī patlaban pētnieki nezina, kā tas radās.

Epidemiologi un citi pētnieki jau ilgstoši ir brīdinājuši, ka dzīvnieku pārnēsāto vīrusu pandēmijas ir teju neizbēgams apdraudējums cilvēcei. Pandēmiju risku palielina, piemēram, nehigiēniski apstākļi tirgos un dzīvnieku audzētavās, dzīvnieku mājvietu iznīcināšana un klimata pārmaiņas.

Difterijas vakcīnā samazina saslimšanas risku

Saruna turpinās:

Mednis: “Kā vakcīnas pret difterijas toksīnu ietekmē saslimšanas biežumu? Izskaidrojiet man, lūdzu!”

Valdmanis: “Tur loģikas nekādas nav.”

Difterijas baktērija Corynebacterium diphtheriae izdala toksīnu, kas nonāk cilvēku šūnām un izraisa rīkles un elpceļu gļotādu atmiršanu.

Difterijas potes satur modificētu toksīnu, kam ir “nogriezta” kaitīga daļa; tādēļ tas ir drošs. Šo modificēto toksīnu sauc par toksoīdu. Vakcinācijas laikā šo toksoīdu ievada organismā un imūnšūnas iemācās to atpazīt. Tā kā sākotnējais toksīns ir līdzīgs modificētajam toksoīdam, imūnšūnas varēs atpazīt arī to.

Ja difterijas baktērijas vēlāk nonāk ķermenī un izdala īsto toksīnu, imūnsistēma jau zinās, kā iznīcināt šo kaitīgo vielu. Ja nav toksīna, nav arī slimības. Līdz ar to vakcinētie retāk slimo ar difteriju. Kamēr vienas imūnšūnas neitralizē toksīnu, citām ir laiks nogalināt difterijas baktērijas.

Pilnīga vakcinācija pret difteriju ir 97 % efektīva. Tas nozīmē, ka klīniskos pētījumos vakcinētie slimojuši par 97 % retāk nekā tie, kas poti nav saņēmuši. Neviena vakcīna nav perfekta, taču potētie difteriju izslimo vieglā formā un bez komplikācijām. Apkopojot virkni pētījumu, Džonsa Hopkinsa Universitātes Sabiedrības veselības skolas zinātnieki ir secinājuši, ka cilvēkiem, kas saņēmuši vismaz pirmās trīs difterijas potes, nāves risks saslimstot ir 14 reizes mazāks nekā nevakcinētajiem. Latvijas Bērnu klīniskā universitātes slimnīca norāda, ka šajā gadsimtā no difterijas valstī miruši tikai nevakcinēti bērni.

Vakcinācijas rezultātā difterija ir tikpat kā izskausta. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.

Pēc masalu pārslimošanas neiesaka vakcinēties

Saruna ievirzās par masalām:

Mednis: “Tagad, kas mums bija pēdējais? (..) Masalas, ja? Tagad visiem ir jāskrien potēties pret masalām.”

Valdmanis: “Arī tiem, kas izslimoja.”

Mednis: “Jā.”

Masalas ir ļoti lipīga vīrusa slimība, kas izplatās ar gaisa pilieniem. Tai raksturīgi izsitumi, drudzis, iesnas un klepus. Masalām var būt smagas komplikācijas, un 0,1 % līdz 0,3 % saslimušo no slimības mirst. Nāves gadījums no masalu komplikācijām bijis arī Latvijā. Pret masalām nav zāļu.

Latvijā pret masalām parasti potē bērnībā: 12–15 mēnešu un septiņu gadu vecumā. Absolūtajā vairumā gadījumu cilvēks, kas pārslimo masalas, ar tām atkārtoti neslimo

Slimību kontroles un profilakses centrs sarakstē Re:Check apliecina – “Ja persona ir laboratoriski un/vai klīniski apstiprināti pārslimojusi masalas, papildu MMP vakcīnas devas nav nepieciešamas, jo pārslimošana nodrošina mūža imunitāti.” Tātad neviens neliek “skriet potēties” cilvēkiem, kas jau izslimojuši masalas. Centrs gan uzsver, ka Latvijā pret masalām potē ar kombinēto MMP vakcīnu, kura pasargā arī pret masaliņām un epidēmisko parotītu jeb cūciņām. Tādēļ var būt gadījumi, kad ārsts iesaka tomēr saņemt šo poti, lai pasargātos no pārējām divām slimībām.

Vakcinācija ir gandrīz izskaudusi arī masalas. Par to Re:Check rakstījis šeit.

Nopietnas blaknes ir ļoti retas

Valdmanis stāsta:

Ir ļoti daudz šo traģisko stāstu, un nav tā, kā mums saka – oi, tas ir ļoti reti, ka kādam ir baigās blaknes pēc vakcīnas, ka tas ir retums. Viens no miljona. Nē, šādu stāstu ir ļoti daudz. Bērni pilnīgi zaudē valodu.”

Valdmanis nemin, par kurām vakcīnām runā, taču video viņš piemin masalas un difteriju.

Latvijā bērnus potē ar ar kombinēto poti, kura pasargā pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Vakcīnai kā jebkuram medikamentam ir blaknes. Vairumā gadījumu tās ir vieglas: paaugstināta temperatūra, pietūkums un sāpes injekcijas vietā un izsitumi. Retos gadījumos (0,1–1 %) rodas augšējo elpvadu iekaisums, deguna tecēšana, caureja vai nātrene. Citas ļoti retas blakusparādības, kuru biežums nav noteikts, apskatāmas šeit.

Latvijā vakcīnu pret difteriju ievada kopā ar vairākām citām potēm tā sauktās kombinētās vakcīnas sastāvā. Vairums blakņu ir īslaicīgas un bez ilgtermiņa sekām. Iespējams, smagākās ir 40°C temperatūra un anafilaktiskais šoks, taču tie ir reti – no 0,1 līdz 1 % devu. Visas blaknes var izlasīt katras kombinētās potes zāļu aprakstā Zāļu reģistra mājaslapā (šeit).

Zāļu valsts aģentūra Re:Check informē, ka Latvijā no bērnu vakcinācijas kalendāra potēm nav miris neviens cilvēks.

Kas ir Mednis un Valdmanis?

Mednis ir Āgenskalna klīnikas vadītājs, kā arī homeopāts un pediatrs. Mednis iepriekš izplatījis maldus par vakcīnām. Pēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas nomelnošanas atbildīgās iestādes viņam anulēja pediatra un homeopāta sertifikātus. Mednis cīnījās pretī, taču šogad jūnijā administratīvā rajona tiesa noraidīja viņa pieteikumu atcelt ārsta sertifikātu anulēšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, un patlaban Medņa vārds vārds joprojām atrodams ārstniecības personu reģistrā.

Pēteris Valdmanis ir dzīvesstila influenceris, kurš sevi raksturo kā 100 % gaļēdāju. Viņš ir maldinājis par augu sēklu eļļām. Valdmanim nav izglītības ne medicīnā, ne uztura zinātnē, ne citā ar cilvēka veselību saistītā jomā. Valdmaņa LinkedIn profilā norādīts, ka viņam ir bakalaura grāds audiovizuālajā un mediju mākslā.  

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.

Privātuma pārskats

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai varētu nodrošināt Jums vislabāko lietotāja pieredzi. Sīkdatņu informācija tiek glabāta Jūsu pārlūkprogrammā un veic dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, atpazīst jūs, kad atgriežaties mūsu tīmekļa vietnē, un palīdz saprast, kuras vietnes sadaļas jums šķiet visinteresantākās un noderīgākās. Vairāk par sīkdatnēm var lasīt mūsu sīkdatņu lietošanas noteikumos.