Latvija nav komercuzņēmums
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Latvija nav valsts, bet komercuzņēmums – šāda sazvērestības teorija ne vienu reizi vien izskanējusi sociālajos medijos. Tā no jauna uzpeldēja saistībā ar Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu novembra otrajā pusē, kad ar diviem ierakstiem kopā dalījās vairāk nekā 1000 Facebook lietotāju. Teorija ir pilnīgs izdomājums.
Ierakstos vēstīts:
“To, ka valsts kā tāda juridiski neeksistē, tas jau ir skaidrs. Ir skaidrs, ka eksistē SIA LV un visas tās juridiskās personas vai firmas, kas šo teritoriju apsaimnieko vai apsargā, izsaimnieko vai ko viņi te dara.”
un
“Bet mani šis pliķis neskar. Es sen jau sevi neidentificēju kā šī komercuzņēmuma LR pilsoni.”
Šo ideju mēdz izmantot, lai pamatotu, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai apšaubītu valdības leģitimitāti. Tās izplatītāji dažkārt stāsta, ka cilvēkiem bez piekrišanas neesot jāseko valsts likumiem jeb “privātuzņēmuma kārtības noteikumiem”.
Parasti sekotāji savu nostāju pamato ar Latvijas un valsts institūciju atrašanos Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) vai privātās uzņēmumu datu bāzēs. Lai saprastu, kādēļ tie tur atrodami, Re:Check pērn jūlijā sazinājās ar IT uzņēmumu Lursoft, kas izmanto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) informāciju.
Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa tolaik skaidroja, ka ne visi, kas reģistrēti Latvijas Republikas UR, ir komersanti. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī publiskās personas un iestādes. Kiopa stāstīja: “Tas, ka iestādes nosaukums ir “uzņēmumu reģistrs”, nenozīmē, ka tas veic tikai komersantu reģistrāciju.” Proti, UR ir reģistrētas arī valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ministrijas), kā arī reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas, taču tas nenozīmē, ka tās ir komercuzņēmumi. UR redzams, ka, piemēram, Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes atrodas reģistrā “Publisko personu un iestāžu saraksts”, nevis komercreģistrā. Turpretim komercuzņēmumus, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) jāreģistrē komercreģistrā. Arī iestādēm piešķir nodokļu maksātāja numuru, jo tās administrē nodokļu jautājumus.
Secinājums: Latvijas Republika un valsts institūcijas nav komercuzņēmumi. Valsts institūcijas atrodamas uzņēmumu reģistros un datubāzēs, jo ir juridiskas vienības, kas veic finansiālas darbības. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrē ne tikai komercuzņēmumus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
