Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook populāri kļuvuši vairāki ieraksti, kuros apgalvots, ka Latvijas Republika un tās institūcijas, piemēram, ministrijas esot privāti komercuzņēmumi un tādēļ nav jāseko valsts likumiem. Tā nav taisnība. Ierakstu autoru vienīgais “pierādījums” ir tas, ka valsts un tās institūcijas atrodamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un privātās uzņēmumu vai juridisku vienību datu bāzēs.

Facebook ierakstos atrodami šādi apgalvojumi:

Mūsu tā saucamā valsts ir fikcija, jo nav tādas Latvijas valsts. Ir privāts komercuzņēmums “Latvijas Republika”, kuru pārstāv Valsts Kase, kura reģistrēta Bloomberg finance corp. ASV. [..] Viņu tā saucamie likumi ir tikai firmas darbinieku iekšējās kārtības noteikumi. Visas tā saucamās soda naudas ir prettiesisks rekets un naudas izspiešana.“

un

Vēl viens privātais uzņēmums LR AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA nodarbojas ar noziedzīgu rīcību, pārkāpjot jebkādas saprāta un tiesiskās robežas, ķerot uz muļķi tā saucamos”patriotus”, kas vēlas kļūt par lielgabalgaļu, atdodot savu dzīvību korporācijai. [..] Nevienam nav pienākuma atdot dzīvību par korporāciju.”

Viena ieraksta autors min, ka Latvijas Republika ir reģistrēta Bloomberg finance corporation. Tas nozīmē, ka Latvija ir reģistrēta kā starptautiska juridiska vienība, kas veic finansiālas darbības, nevis – kā komercuzņēmums. Bloomberg finance L.P. ir viena no organizācijām, kas ir akreditēta reģistrēt juridiskās vienības un izniegt to identifikācijas numurus (LEI).

Re:Check sazinājās ar IT uzņēmumu Lursoft, kas ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (UR) informācijas atkalizmantotājs. Uzņēmuma valdes locekle Daiga Kiopa skaidroja, ka ne viss, kas reģistrēts Latvijas Republikas UR, ir komersanti. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī publiskās personas un iestādes. Kiopa stāsta: “Tas, ka iestādes nosaukums ir “uzņēmumu reģistrs”, nenozīmē, ka tas veic tikai komersantu reģistrāciju.” Proti, UR ir reģistrētas arī valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ministrijas), kā arī reliģiskas organizācijas un citas juridiskas peronas, taču tas nenozīmē, ka tās ir komercuzņēmumi. UR redzams, ka, piemēram, Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes atrodas reģistrā “Publisko personu un iestāžu saraksts”, nevis komercreģistrā. 

Lursoft datu bāzē Latvijas Republika un tās iestādes klasificētas kā ārējās juridiskās personas. Lursoft valdes locekle Kiopa skaidro: “Tas ir gadījumos, kad konkrētā, piemēram, ministrija vai valsts iestāde vai pašvaldība ir kādas kapitālsabiedrības daļu turētāja. Piemēram, Ekonomikas ministrija ir Latvenergo dalībnieks.”

Latvijā uzņēmumi darbību sāk, reģistrējoties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. Savukārt valsts iestādes savu tiesībspēju iegūst tad, kad to nodibina ar normatīvo aktu (parasti ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem), sarakstē ar Re:Check skaidro SIA Zab Cobalt vadošais speciālists un zvērināts advokāts Edgars Pastars. “Iestādēm piešķir nodokļu maksātāja numuru, lai administrētu nodokļu jautājumus.”

Vairākos no šiem Facebook ierakstiem apgalvots, ka valstis vairs neeksistē, jo to noteicis “augstākais likumdevējs pasaulē” – Vatikāns:

“Lai nokratītu atbildību par noziegumiem pret cilvēci, pāvests Francisks pieņēma augstāko likumu MOTU PROPRIO, kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī, paziņojot, ka visas valstis ir atceltas.

Motu proprio ir pāvesta izdoti dokumenti. Tie var paust administratīvas izmaiņas baznīcā vai tiešas pāvesta instrukcijas. Re:Check izpētīja 2013. gadā izdotos pāvesta Franciska motu proprio. Tajos nav minēts, ka valstis vairs neeksistē. Jāpiebilst, ka pāvestam nemaz nav tiesību lemt, ka valstis vairs neesistē, pat, ja tas būtu rakstīts viņa izdotajos dokumentos.

Secinājums: Latvijas Republika un valsts institūcijas nav komercuzņēmumi. Valsts iestādes atrodamas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, jo tajā reģistrē arī publiskas personas un iestādes.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.