Vai nākamgad valsts parāda procentu maksājumi sasniegs miljardu eiro?
APGALVOJUMS
Šogad valsts parāda procentu maksājumi ir 630 miljoni eiro, bet nākamgad 800 miljoni vai pat miljards.
SECINĀJUMS
Nav taisnība. Skaitļi ir daudz zemāki – attiecīgi 574 un 633 miljoni eiro.
Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā) maldina par summām, ko Latvijai šogad un nākamgad nāksies tērēt valsts parāda procentu maksājumiem.
TV24 raidījumā Ziņu Top Zivtiņš teica:
“Jārunā, ka Jaunā Vienotība 17 gadus bija pie vara. Šobrīd mūsu valsts ir 22 miljardus parādā. Nākošgad Finanšu ministrija jau ir iezīmējusi, ka vēl trīs miljardi jāaizņemas. Tātad šogad mēs maksājām kaut kādus 630 miljonus – tikai procentos. Nodedzinām gandrīz divus miljonus dienā. Nākošgad tas jau būs 800 [miljoni] vai pat miljards gadā.”
Šo sarunas fragmentu LPV izgrieza un publicēja sociālajos medijos. Taču tā nav taisnība. Finanšu ministrija Re:Check skaidro, ka šogad valsts parāda procentu maksājumi ir 574 miljoni eiro, bet nākamgad – 633 miljoni. Tātad ne tuvu Zivtiņa minētajam miljardam.
Patlaban prognozēts, ka gada beigās vispārējās valdības parāds sasniegs 22,2 miljardus eiro jeb 51 % no IKP. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijai parāds nav īpaši liels – pēc jaunākajiem Eurostat datiem Latvija ierindojas 18. vietā no 27 ES dalībvalstīm. Tomēr pēdējos gados Latvija ir pakāpusies vairākas vietas uz priekšu.
Latvija pirmajā vietā jau iepriekš biedējusi ar it kā lielo valsts parādu. To savā retorikā īpaši bieži izmanto partijas līderis Ainārs Šlesers un Eiroparlamenta deputāts Vilis Krištopans.
Kontekstam jāatgādina, ka valsts parāds visstraujāk auga ekonomiskās krīzes laikā no 2008. līdz 2010. gadam – toreiz lēmumu par aizņemšanos pieņēma LPP/LC premjera Ivara Godmaņa valdība. LPP/LC bija viens no Šlesera iepriekšējiem politiskajiem spēkiem. Tolaik aizņemšanās un parāda palielināšana bija neizbēgama, lai nepieļautu valsts bankrotu pēc tā saukto “trekno gadu” un “gāzi grīdā” politikas. Re:Check to plašāk skaidroja šeit.
Uz Re:Check e-pastā un WhatsApp sūtītajiem jautājumiem, Zivtiņš neatbildēja.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
