Veselības apdrošināšana nav tikai ierēdņiem
APGALVOJUMS
Ierēdņiem ir “zelta polises”, lai ārstētos bez rindām, bet pārējie pērk zāles par pēdējo naudu.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Veselības apdrošināšanas polise ir vairāk kā pusei Latvijas strādājošo. Polise sedz ne vairāk kā 750 eiro gadā.
Facebook lapa Latvijas Realitātes Šovs atkal izplata maldinošus apgalvojumus – šoreiz, ka Latvijas ierēdņi saņem “zelta” jeb veselības polises, kas ļauj viņiem tikt pie ārsta pirmajiem, kamēr parastajiem pilsoņiem jāgaida rindās. Taču veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem pērk arī darba devēji privātajā sektorā, un polises nesniedz neierobežotus veselības aprūpes pakalpojumus.
Ierakstā apgalvots:
“Kamēr tu gaidi rindā pie speciālista astoņus mēnešus un pērc zāles ar pēdējo naudu, ierēdņiem ir “veselības polises”, kas sedz jebko un ļauj tikt pie ārsta privātklīnikā nākamajā dienā. Mēs esam divas dažādas sugas – vieni maksā par sabrukušas valsts medicīnu, otri izmanto šo pašu nodokļu naudu, lai ārstētos bez rindām (..)”
Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas informāciju, pērn privātās veselības apdrošināšanas polises bijušas 480 tūkstošiem cilvēku. Latvijā ir aptuveni 880 tūkstoši nodarbinātu cilvēku, tātad polises ir vairāk nekā pusei strādājošo. Ierēdņu skaits Latvijā ir 11 tūkstoši, savukārt visā publiskajā sektorā strādā aptuveni 290 tūkstoši cilvēku – viņu vidū pedagogi, policisti, mediķi, pašvaldību un valsts uzņēmumu darbinieki. Tātad privātās veselības apdrošināšanas polises nav tikai ierēdņiem vai publiskajā sektorā nodarbinātajiem, bet arī privātajos uzņēmumos strādājošajiem.
Arī tas, ka veselības polises ierēdņiem sedz “jebko”, nav taisnība. Valsts un pašvaldību institūcijas drīkst apmaksāt veselības apdrošināšanu saviem darbiniekiem atbilstoši tai piešķirtajiem līdzekļiem. Veselības apdrošināšanas prēmija nedrīkst pārsniegt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā noteikto apmēru – tas pašlaik ir līdz 10 % no gada bruto algas, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā. Ja polise maksā vairāk, starpība parasti jāsedz pašam darbiniekam.
Nav arī pamata ierakstā paustajam, ka cilvēki ar polisēm atšķirībā no pārējiem izmanto nodokļu maksātāju naudu, lai ārstētos bez rindām. Polise ir daļa no atalgojuma paketes, par kuru maksā darba devējs. Līdz ar to darba devējs maksā par darbinieka saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Jābilst, ka nevienlīdzība veselības aprūpē Latvijā ir augoša problēma, jo ne visas darbavietas, it īpaši tās, kur maksā mazāk, darbiniekiem nodrošina veselības apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka atvieglojumi veselības nozarē bieži ir tieši tiem, kuri pelna vairāk. Tomēr tas nenozīmē, ka situācijā vainojami tikai ierēdņi – viņi nav vienīgie, kuriem veselības aprūpē ir noteiktas privilēģijas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
