Vai ierēdņu skaitam ir “tendence novienādoties ar strādājošo skaitu”?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskais vadītājs un politiskās kustības Bez partijām iniciators Alvis Hermanis stāsta, ka Latvijā ierēdņu skaitam esot “tendence novienādoties ar strādājošo skaitu”. Noprotams, ka pēc Hermaņa domām, tuvā nākotnē puse nodarbināto būs ierēdņi. Tā nav taisnība. Latvijā ir 11,4 tūkstoši ierēdņu – niecīga daļa no visiem nodarbinātajiem. Savukārt sabiedriskajā sektorā kopumā strādā trešdaļa nodarbināto. Viņu vidū ir arī, piemēram, JRT aktieri un citi darbinieki. Nav arī nekāda pamata šos cilvēkus pretstatīt “strādājošajiem”, jo viņi tāpat kā komercsektorā nodarbinātie strādā, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus valsts budžetā.
Populāros sociālo mediju ierakstos Hermanis raksta:
“Demogrāfija uzrāda, ka ierēdņu skaitam tendence novienādoties ar strādājošo skaitu. Latvija nekur nepazudīs, bet latvieši savu lomu šai izrādē būs nospēlējuši un tiks palūgti atbrīvot vietu nākamajiem.”
Ierēdņi – 1,3% no visiem nodarbinātajiem
Re:Check neizdevās iegūt Hermaņa atbildi, ko viņš domājis ar vārdu “ierēdņi”.
Taču saskaņā ar Valsts civildienesta likumu, ierēdnis ir cilvēks, kas valsts pārvaldes iestādē veido nozares politiku, sadala finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus un kontrolē to ieviešanu, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus. Pērn Latvijā bija 11 412 ierēdņi – tie ir 1,3 procenti no visiem Latvijā nodarbinātajiem cilvēkiem. Tātad nav nekāda pamata teikt, ka ierēdņu skaitam “ir tendence novienādoties” ar pārējo strādājošo skaitu.
Jaunākie salīdzināmie Eurostat dati ir par 2022. gadu. Tie liecina, ka Latvija pēc ierēdņu īpatsvara ir virs ES vidējā rādītāja. Lielāks ierēdņu īpatsvars ir piecās valstīs.
Sabiedriskajā sektorā – divreiz mazāk nekā privātajā
Bieži par ierēdņiem nepareizi dēvē visus cilvēkus, kas strādā valsts un pašvaldību sektorā. Atkarībā no tvēruma, šo sektoru definē dažādi.
Pirmā definīcija ir vispārējās valdības sektors. Tajā ietilpst ne tikai ierēdņi, bet arī, piemēram, ārstniecības personas, pedagogi, karavīri, policisti un arī valstij piederošā Jaunā Rīgas teātra darbinieki. Šā gada sākumā vispārējās valdības sektorā strādāja 239 tūkstoši iedzīvotāju – pretstatā 582 tūkstošiem privātā sektora darbiniekiem.
Otrs un plašāks tvērums ir viss sabiedriskais sektors. Tajā bez visiem minētajiem vispārējās valdības darbiniekiem ietilpst arī kapitālsabiedrības, kuru valsts vai pašvaldību kapitāla daļa ir vismaz 50 %. Piemēram, arī pelnoši uzņēmumi kā TET, Latvenergo, Lidosta Rīga un Rīgas Siltums. Visā sabiedriskajā sektorā šā gada sākumā strādāja 288 tūkstoši cilvēku – tie ir 33 % no visiem strādājošajiem.
Tātad privātajā sektorā strādā divreiz vairāk cilvēku nekā sabiedriskajā sektorā.
Re:Check centās sazvanīt Hermani, kā arī WhatsApp un īsziņā jautāja, kādēļ raksta, ka ierēdņu skaitam ir tendence novienādoties ar strādājošo skaitu. Taču atbildi nesaņēma.
Vai sabiedriskajā sektorā nodarbinātie nestrādā?
Hermanis “ierēdņus” pretstata “strādājošajiem”. Taču, kā iepriekš minēts, sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā ietilpst arī ārstniecības personas, pedagogi, karavīri, policisti, aktieri u.c. Arī, piemēram, tādu uzņēmumu kā Latvenergo un Latvijas valsts meži darbinieki. Tajā strādājošie gan rada pievienoto vērtību, gan maksā nodokļus valsts budžetā.
Telefonsarunā ar Re:Check Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne Iveta Reinholde skaidro, ka Latvijā ir liels valsts kapitālsabiedrību apjoms. Valsts kapitālsabiedrības dod līdzekļus valsts budžetam. Taču ir jāņem vērā, cik lielā mērā katras kapitālsabiedrības uzdevums ir nest peļņu vai, piemēram, noturēt zemu kāda pakalpojuma cenu.
Vai Latvijai draud “kolapss”?
Hermanis arī raksta, ka “Latvijas valstij pēc 2–3 gadiem draud kolapss, pēc kura tiks zaudēta jebkāda finanšu neatkarība.”
Jau vairākus gadus Latvijas parādu piesauc, lai pamatotu, ka valsts brūk pa gabaliem un viss virzās tikai uz slikto pusi. Pērn Latvijas vispārējais valsts parāds bija 46,6 % no iekšzemes kopprodukta. Paredzams, ka nākamgad tas pieaugs līdz 49 % no IKP. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijai tas arvien ir zemāks par vidējo. Pēc jaunākajiem Eurostat datiem Latvija ierindojas 17. vietā no 27 ES dalībvalstīm.
Vispārējās valdības parāds (2023. un 2024. g., % no IKP)
Lai gan Latvijas parāds aug, valsts nav ne tuvu “kolapsam” jeb sabrukumam. To, ka Latvija ir tālu no bankrota, Re:Check iepriekš skaidrojis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Secinājums: Nav pamata biedēt, ka ierēdņu vai sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits draud “novienādoties ar strādājošo skaitu”. Latvijā ir 11 tūkstoši ierēdņu, kas ir 1,3 % no visiem nodarbinātajiem. Savukārt sabiedriskajā sektorā strādā trešdaļa visu nodarbināto. Tas nozīmē, ka sabiedriskajā sektorā, kurā ietilpst arī, piemēram, mediķi, pedagogi un policisti, strādā divreiz mazāk cilvēku nekā privātajā.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
