Vai Latvijai pirmajai ir dronu līgums ar Ukrainu?

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Apvienotais saraksts) Rīta Panorāmā stāstīja, ka Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas noslēgusi dronu sadarbības līgumu ar Ukrainu. Tā nav taisnība. Pirms tam līgumu parakstījusi Lietuva. 

Intervijā 10. jūnijā LTV žurnāliste Kulbergam jautāja: “Kopražojumu jautājumā Latvijai nav jākonkurē ar citām Baltijas valstīm?” Kulbergs atbildēja:

“Tieši tā, mēs esam pirmie [kas noslēguši dronu līgumu].”

Tā nav taisnība. Lietuva šādu vienošanos gaisa aizsardzības jomā noslēdza jau maija vidū – par to ziņoja abu valstu mediji. Ukrainas prezidenta kanceleja ziņās par vienošanos gan ar Latviju, gan Lietuvu izmanto terminu “dronu līgums” (angliski Drone Deal) un min līdzīgus sadarbības mērķus. Tātad Ukraina ar abām Baltijas valstīm plāno līdzīgu sadarbību. 

Tāpat, ziņojot par sadarbības līguma noslēgšanu ar Latviju, pats Zelenskis norādījis, ka šī ir jau sestā šāda veida vienošanās, ko Ukraina slēgusi ar partneriem.  

Kulbergs Re:Check rakstiski atbildēja, ka Latvija bijusi vienīgā, kas vienošanos slēgusi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu samita laikā. Viņš atzina, ka mūsu norādītie argumenti par Lietuvu un Zelenska teikto ir korekti. “Intervijā Rīta Panorāma patiesi ieviesusies kļūda, par ko atvainojos,” teikts ar preses padomnieces starpniecību sūtītajā premjera atbildē.

Jāmin arī, ka 10. jūnija preses konferencē – jau pēc tam, kad Re:Check bija norādījis, ka neesam pirmie –  Kulbergs par šo tematu izteicās korektāk. Viņš tajā teica: “Mēs esam, ja nemaldos, tikai nedaudzā valsts, kas ir šāda līguma… Manuprāt, vienīgā ar tik plašām šāda līguma iespējām ar Ukrainu sadarboties.”

Pilns līguma teksts angļu valodā atrodams Ministru kabineta mājaslapā (šeit). 

Tas paredz, ka Latvija veicinās Ukrainas aizsardzības stiprināšanu, tostarp sniegs atbalstu bezpilota sistēmu, pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības spēju attīstībai, gan piegādājot aizsardzības līdzekļus, gan finansējot Ukrainas ražošanu. Līguma izpildei Latvija 2027. gadā paredz veltīt ne mazāk kā 5 % no aizsardzības budžeta (kā informē NBS, pirmajos divos gados tie būs 110 miljoni eiro). Šis finansējums var ietvert Ukrainas aizsardzības aprīkojuma un ieroču sistēmu iegādi, kopīgu projektu īstenošanu, kopražošanas pasākumus, aizsardzības ražošanas lokalizāciju Latvijā. Gadījumos, kad Latvija sniegs atbalstu Ukrainas industrijai, puses izskatīs kopražošanas un tehnoloģiju pārneses iespējas. Savukārt Ukraina apņēmusies dalīties ar savu ekspertīzi un karā gūtajām atziņām, tostarp bezpilotu sistēmu un pretgaisa aizsardzības kontekstā. Līgums paredz, ka Ukrainas speciālisti var tikt norīkoti uz Latviju, lai veiktu analītiskos novērtējumus, mācītu un dalītos pieredzē.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.