Latvijā neizmanto mākoņu sēšanu un aerosolu injekcijas
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis ieraksts, kurā klāstīts par mākoņu sēšanu. Ieraksta autors sauc par meliem medijos pausto, ka debesīs neko nekaisa un aiz lidmašīnām paliek vienīgi inversijas sliedes. Taču ierakstā sajauktas divas dažādas metodes, turklāt Latvijā nevienu no tām neizmanto.
Ierakstā runāts par sudraba jodīdu, ko plašāk izmantojot galvenokārt mākoņu sēšanai:
“Gadu no gada mēs varam novērot debesīs lidmašīnu atstātās pēdas. Un kad redzam divas lidmašīnas, kuras lido vienādā augstumā, bet aiz vienas paliek sliedes, aiz otras tās tūlīt izdziest. Mēs sākam meklēt atbildes un, protams, tās arī atrodam.”
Ieraksta autors vaino medijus melos un cenzēšanā. Viņš arī atsaucas uz sabiedriskā medija sižetu, kur it kā “apzināti izplata melus un intervē vienu no LU pseidofiziķiem.Apgalvodami, ka debesīs neko nekaisa, aiz lidmašīnām paliek vienīgi inversijas sliedes.”Autors tam pretstata citu sabiedriskā medija raidījumu, kurā spriests par sudraba jodīdu: “Apgalvodami, ka to izmanto vien eksperimentāli, kaut patiesībā to neizmanto eksperimentāli, jau no 1950. gadiem.” Taču ieraksta autors jauc kopā divas dažādas lietas. Vienā sižetā minēta mākoņu sēšanu, bet otrā runāts par eksperimentālo metodi – stratosfēras aerosola injekcijām. Kā minēts sižetā, tā patiesi ir teorētiska metode jeb ideja, ar ko zinātnieki piedāvā atdzesēt planētu.
Kas ir mākoņu sēšana?
Mākoņu sēšanas mērķis ir uzlabot mākoņu spēju radīt lietu vai sniegu, ievadot tajos sīkas daļiņas – parasti ierakstā minēto sudraba jodīdu. Šis process ir ierobežots gan teritorijas, gan laika ziņā, un tiek lēsts, ka tas palielina nokrišņu daudzumu noteiktā vietā par 5 līdz 15 %.
Ir arī citi veidi, kā cenšas panākt nokrišņus: ar elektrisko lādiņu, infrasarkanā starojuma vai sāļu palīdzību, piemēram, jau minēto sudraba jodīdu. To dara gan ar lidmašīnām, gan ar ierīcēm uz zemes. Veiksmīgas mākoņu sēšanas rezultāts parasti redzams uzreiz vai pēc pusstundas.
Metode balstās uz dabisko lietus rašanās norisi – mazi ūdens pilieniņi saplūst lielākos. Kad pilieni kļūst pietiekami smagi, tie krīt no mākoņa. Šo procesu atvieglo gaisā lidojošas mikroskopiskas daļiņas, piemēram, putekļi, kas kalpo kā aizmetnis mazu pilieniņu saplūšanai. Jo vairāk šādu savilkšanās punktu, jo lielāka iespēja, ka veidosies lieli pilieni un līdz ar to līs lietus. Taču, lai metode strādātu, gaisam jau jābūt pietiekami mitram. Proti, mākoņu sēšana neuzbur ūdeni no nekā, bet vienkārši palīdz gaisa mitrumam sakoncentrēties lietus pilienos.
Pasaules Meteoroloģijas organizācija norāda, ka lietus veicināšanas programmas īsteno vairāk nekā 50 pasaules valstis. Šo projektu galvenais mērķis ir iegūt vairāk ūdens, mazināt krusas radītos zaudējumus, novērst miglu vai panākt citus līdzīgus praktiskus rezultātus, reaģējot uz konkrētām vajadzībām. Tomēr deklarēto mērķu sasniegšanu bieži ir grūti pietiekami droši pierādīt.
Kas ir stratosfēras aerosolu injekcija?
Daži pētnieki uzskata, ka klimata pārmaiņas varētu novērst, atmosfēras vidējā slānī izsmidzinot aerosolu, kas atstarotu Saules starojumu atpakaļ Visumā. Gaismu atstarojošas daļiņas aerosola veidā varētu izsmidzināt atmosfēras vidējā slānī (stratosfērā), kur tās atstarotu Saules starojumu. Metodi sauc par stratosfēras aerosolu injekciju. Līdzīgs efekts notiek pēc vulkānu izvirdumiem – atmosfērā nonāk pelni un gāzes, kas atstaro Saules radiāciju un līdz ar to samazina Zemes temperatūru.
Vairākas pētniecības grupas cenšas saprast, kā to varētu darīt un kādas būtu sekas. Simulācijas ar modeļiem vedina domāt, ka plāns varētu izdoties, bet, iespējams, rezultāti atšķirtos atkarībā no tā, kur izsmidzināts aerosols. Daži pētnieki uzskata, ka šī metode ir tikai īslaicīgs risinājums, kas cilvēcei dotu papildu laiku, lai izstrādātu efektīvākas metodes un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Savukārt citi uztraucas par iespējamām sekām, piemēram, kā tā mijiedarbotos ar ozona slāni un augsni.
Taču šī iecere ir tikai izstrādes stadijā – to pašlaik neīsteno ne Latvijā, ne kur citur pasaulē. Tātad nav pamata klāstīt, ka cilvēkiem melo, un jaukt šo metodi ar mākoņu sēšanu.
Latvijā šīs metodes neizmanto
Visbeidzot, ieraksta autors norāda:
“Tādēļ ieteiktu visiem iedziļināties un uztvert nopietnāk to, ko dara jums virs galvas. Šeit runa neiet par to, ka kāds noliegtu inversijas sliedes. Runa iet par to, kas papildus tiek kaisīts debesīs.”
Nav pamata biedēt, ka pašlaik Latvijā kaut kas tiktu kaisīts debesīs. Kā skaidrots iepriekš, Latvijā un citur pasaulē neizmanto aerosolu injekcijas. Šī metode pašlaik ir teorētisks piedāvājums. Savukārt mākoņus sēj dažādās pasaules valstīs, bet ne Latvijā. To Re:Check jau iepriekš apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Arī tagad centrs norāda, ka nenodarbojas ar laikapstākļu mākslīgu ietekmēšanu. Arī Civilās aviācijas aģentūra Re:Check apstiprina, ka nav bijis pieprasījumu un izdotu atļauju šādām aktivitātēm.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
