Vai Ārlietu ministrijā neievēro dzimumu līdztiesību?

Deputāts Kaspars Briškens (Progresīvie) Saeimas ārpolitikas debatēs Ārlietu ministrijas (ĀM) “politiskajai vadībai” pārmeta dzimumu līdztiesības nenodrošināšanu – lai gan vairāk nekā 70 % darbinieku esot sievietes, vīrietim kļūt par vēstnieku esot gandrīz trīsreiz lielāka iespēja. Re:Check secināja, ka disproporcija pastāv, taču mazāka. 

Ārlietu ministrija nevienlīdzīgām iespējām nepiekrīt un norāda – lai gan vēstnieku vidū vīriešu ir vairāk, sieviešu īpatsvars ir lielākais vismaz pēdējos divdesmit gados. 

Briškens debatēs atsaucās uz ārlietu ministres ikgadējā ziņojumā minēto iestāšanos par sieviešu tiesībām un to veicināšanu. Viņš pieminēja Latvijas zemo vietu (24. no 27.) Eiropas dzimumu līdztiesības indeksā un turpināja: 

“Ārlietu dienestā vairāk nekā 70 procenti darbinieku ir sievietes. (..) Vienlaikus šajā dienestā vīrietim ir gandrīz trīsreiz lielāka iespēja kļūt par vēstnieku nekā sievietei.” 

Ārlietu ministre Baiba Braže (Jaunā Vienotība) tajā pašā Saeimas sēdē atbildēja uz Briškena pārmetumiem. Viņa teica:

“Tad par faktiem. Dienestā ir 420 diplomāti: 261 sieviete, 159 vīrieši. Rotācijā dodas 47 sievietes, 30 vīrieši. Nākamgad – 47 diplomāti: 30 sievietes un 17 vīrieši. Deviņu pārstāvniecības vadītāja vietnieku nomaiņa: piecas sievietes, četri vīrieši. Par vēstnieku rotācijām neesmu tiesīga neko teikt šobrīd. Bet mērķis ir iespējami līdzvērtīgi. Atkal – apvainot ārlietu dienestu par to, ka pietiekoši gaišam prātam nav iespējams tur tikt… viņus uzņemt ārlietu dienestā…. Nu, varbūt padomājiet, kā tas izklausās kolēģiem.”

Bražes sēdē minētie skaitļi liecina par lielāku sieviešu īpatsvaru diplomātiskajā dienestā kopumā, vietnieku amatos un nākamajā rotācijā. Tā parasti notiek vasarā, kad daļa diplomātu uz laiku pārceļas strādāt Latvijas vēstniecībās vai pārstāvniecībās. Taču Briškens runāja par nevienlīdzību tieši augstākajā jeb vēstnieku līmenī, un Bražes atbildē nebija faktu, kas to atspēkotu. Tāpēc Re:Check ar jautājumiem vērsās pie abiem politiķiem, kā arī ĀM.

Vai vīriešiem iespēja lielāka?

Re:Check jautāja Briškenam datu avotu. Viņš atsūtīja fragmentu no kādas Ārlietu ministrijas darbinieces ziņojuma Tiesībsarga birojam. Tajā bija atsauce uz ministrijas 2022. gada publisko pārskatu un ziņojuma iesniedzējas personīgajiem aprēķiniem par vēstnieku skaitu. Tātad Briškens atsaucas uz novecojušiem un, iespējams, neprecīziem datiem.

ĀM Re:Check sniegtā informācija liecina, ka pašlaik ministrijas darbinieku vidū sieviešu un vīriešu proporcija ir 63 % pret 37 %. Līdzīga tā ir diplomātu vidū – attiecīgi 62 % pret 38 %. Tātad sieviešu īpatsvars ir lielāks nekā vīriešu, taču Briškenam nav taisnība, ka viņu ir “vairāk nekā 70 %”. 

Re:Check aprēķini liecina, ka pašlaik vīriešiem iespēja kļūt par vēstnieku ir aptuveni 2,2 reizes lielāka. Tātad ievērojama disproporcija pastāv, lai gan ne tik liela, kā minēja Briškens. Būtiski, ka šis ir tikai matemātisks aprēķins, neņemot vērā, piemēram, dienesta stāžu, kas ir viens no nosacījumiem diplomātisko rangu piešķiršanā. 

Avots: Ārlietu ministrija.

Ņemot vērā Bražes atbildi Briškenam Saeimas sēdē, Re:Check nosūtīja jautājumus viņas sabiedrisko attiecību padomniecei. Atbildi atsūtīja ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte. Nevienlīdzības ministrijā neesot. “Iespēja ir tāda pati – sievietei vai vīrietim. Atlasot kandidātus amatiem Ārlietu ministrijā, tajā skaitā pārstāvniecību vadītājus vai diplomātus centrālā aparāta augstākā līmeņa vadītāju amatos, noteicošais ir kandidātu profesionālā pieredze un kvalifikācija,” pauž ĀM. Tā norāda, ka sievietes arī esot vairākos no svarīgākajiem amatiem ministrijas centrālajā aparātā, kā arī sievietes vada lielākās un politiski nozīmīgākās diplomātiskās pārstāvniecības – piemēram, Eiropas Savienībā, ANO, ASV. 

Avots: Ārlietu ministrija.

Visbeidzot, ministrija arī apkopojusi vēsturiskos datus. Tie rāda, ka sieviešu īpatsvars vēstnieku amatos ir vēsturiski augstākais pēdējos 22 gados. 

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.