Vai vitamīnu plāksteri uzlabo pašsajūtu un palīdz pret UDHS? Nav nekādu pierādījumu

APGALVOJUMS
Plāksteri ar vitamīniem uzlabo pašsajūtu un var palīdzēt cilvēkiem ar uzmanības deficītu.
SECINĀJUMS
Trūkst konteksta. Plāksteru efektivitātei nav pierādījumu. Lielāko daļu vitamīnu caur ādu nevar uzņemt.
Platformās Instagram un TikTok kļuvuši populāri uzņēmuma SIA Vapify izplatītie plāksteri labsajūtas uzlabošanai Patchful. Tajos esot vitamīni un atkarībā no plākstera veida arī augu ekstrakti, taurīns, dzelzs un kreatīns.
Produktu sociālajos medijos reklamē influencere Evelīna Pārkere, kurai Instagram seko gandrīz 120 tūkstoši. Vienā reklāmā – Instagram stāstā, kas vairs nav pieejams – Pārkere teica, ka plāksteris Focus ir domāts “ADHD cilvēkiem” jeb cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (latviskais saīsinājums UDHS).
Uzņēmums Patchful mājaslapā gan norāda, ka “plāksteri nav zāles un nav paredzēti medicīnisku stāvokļu diagnosticēšanai, ārstēšanai vai simptomu mazināšanai”. Taču iepakojums, reklāmas saukļi un influenceres paustais rada iespaidu, ka plāksteri palielina enerģiju, uzlabo koncentrēšanās spēju un atvieglo paǧiras. Piemēram, uz kāda plākstera teikts, ka tas ir “stabils dzinējspēks visas dienas garumā”, uz cita runāts par “ikdienas koncentrēšanās” slepeno kodu.
Vai “multivitamīnu plāksteriem” ir efekts?
Sarakstē ar Re:Check uzņēmums Vapify skaidro, ka vitamīni un citas vielas no plākstera uzsūcas ādas slāņos. Taču āda ir noturīga barjera, kas pasargā ķermeni no ārējās vides. Atšķirībā no gremošanas trakta, tās uzdevums nav uzņemt uzturvielas.
Medicīnā plāksterus mēdz izmantot, lai ievadītu noteiktus medikamentus, piemēram, pretsāpju zāles un hormonus, sarunā ar Re:Check stāsta dermatoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Alise Emma Raika. Taču patlaban nav pierādījumu, ka šādā veidā var uzņemt vitamīnus.
Lai viela varētu uzsūkties ādā, tai jāšķīst taukos un tās molekulām jābūt pietiekami mazām. Raika skaidro, ka potenciāls uzsūkties ādā ir tikai taukos šķīstošajiem A, D, E un K vitamīniem. Tāpat eksistē īpaši modificēti C vitamīna paveidi, kas var šķērsot ādas ārējo slāni. Taču patlaban nav tehnoloģiju, kas ļautu vitamīniem caur ādu uzsūkties tādā apjomā, lai sniegtu efektu visam ķermenim, nevis tikai lokāli konkrētajā vietā ādā. “Ja kaut kas uzsūcas ādā, tas primāri iedarbosies uz ādas šūnām. Pēc tam zemādā, un tikai daļa no tā visa – ļoti niecīga – vispār varbūt iesūksies asinsritē,” skaidro Raika.
To, ka plāksteri, visticamāk, nedod nekādu efektu, Re:Check skaidro arī Latvijas Universitātes farmācijas programmu direktore Zane Dzirkale. Viņa norāda, ka ūdenī šķīstošos vitamīnus ādā un asinsritē varētu ievadīt ar noteiktām nesējvielām, piemēram, ieskaujot tos taukvielu apvalkā. Taču, ja šajos plāksteros kaut ko tādu izmantotu, tas būtu norādīts un tehnoloģija atspoguļotos arī produkta cenā.
Pētnieki cer attīstīt plāksteru tehnoloģijas
Re:Check atrada divus pavisam neliela mēroga pētījumus, kur uz cilvēkiem pārbaudīja tā sauktos multivitamīnu plāksterus.
Pirmo pirms trīs gadiem publicēja ASV Floridas Universitātes pētnieki. Tajā piedalījās kuņģa samazināšanas operāciju pacienti. Pēc tās bieži ir vitamīnu un minerālvielu deficīts. 47 dalībnieki gadu katru dienu astoņas stundas lietoja ASV ražotus multivitamīnu plāksterus. Pētnieki secināja, ka pat ar plāksteriem trešdaļai dalībnieku bija divu vai vairāku uzturvielu deficīts. Visvairāk dalībniekiem trūka D vitamīna. Taču iespējams, ka bez plāksteru lietošanas dažiem tā līmenis būtu vēl zemāks. Pētnieki gan norāda, ka iespējams, ka D vitamīna līmeni palielināja kāds nezināms faktors vai nejaušība.
Otrs ir neliels pētījums, ko veica 2019. gadā Aiovas štatā ASV. Arī tajā 17 cilvēki gadu pēc kuņģa samazināšanas operācijas izmantoja multivitamīnu plāksterus. Viņus salīdzināja ar pacientu grupu, kas lietoja parastus uztura bagātinātājus. “Plāksteru grupai” kādas uzturvielas deficītu konstatēja divreiz biežāk.
Abos ASV pētījumos izmantoja plāksterus, kuros vitamīni un minerālvielas ir lielākā daudzumā nekā Patchful produktos.
Vēl vienā pētījumā ar 28 sportistiem Rietumaustrālijas universitātes pētnieki secināja, ka tirdzniecībā pieejamie plāksteri ar dzelzi pēc astoņu nedēļu lietošanas nepalielina dzelzs līmeni. Tas pats novērots arī pētījumos ar žurkām.
Vai vitamīni palīdz pret UDHS?
Vācijas Regensburgas Universitātes un Lielbritānijas Bātas Universitātes zinātnieki un citi eksperti norāda, ka papildu dzelzs, omega-3 taukskābju, cinka, magnija un D vitamīna lietošana uzturā, iespējams, samazina uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma simptomus. Taču patlaban pierādījumi neesot pārliecinoši, un, iespējams, uzturam simptomu gaitā ir tikai neliela loma. Pirms jebkādas papildu terapijas jākonsultējas ar ārstu, jo, piemēram, pārāk daudz D vitamīna vai dzelzs var kaitēt veselībai.
Kā plāksteru darbību pamato SIA Vapify?
Re:Check jautāja SIA Vapify, pēc kāda principa darbojas viņu plāksteri un kādi ir pierādījumi, ka vitamīni uzsūcas ādā. Atbildē uzņēmuma pārstāvis skaidro, ka plāksteru ražotājs norāda uz kāda Singua Universitātes Medicīnas skolas ārsta izpēti. Konkrētas publikācijas uzņēmums nenosauca.
Re:Check atrada vairākas Singua Universitātes publikācijas par plāksteriem. Taču tajās pētīja plāksterus ar mikroadatām, kas pārdur ādas ārējo slāni. Šādi plāksteri rada klīnisku efektu pelēm. Iespējams, nākotnē tādus varētu izmantot insulīna un matu augšanas medikamentu ievadīšanai. Taču Patchful plāksteriem nav mikroadatu, Re:Check informēja uzņēmuma pārstāvis.

Tātad veikalos nopērkamajiem vitamīnu plāksteriem, visticamāk, nav nekāda efekta.
PTAC: Reklamētājiem jāsniedz pierādāma informācija
Patchful mājaslapā minēti nekonkrēti un subjektīvi raksturojami efekti, piemēram, labsajūta, līdzsvars, “jušanās kā sev pašam”. SIA Vapify pārstāvis Re:Check skaidro, ka plāksteri esot vispārējas lietošanas patēriņa preces. Tie neesot ne medicīniska ierīce, ne zāles, ne uztura bagātinātāji.
Tā kā plāksteri satur vitamīnus, Re:Check jautāja Pārtikas un veterinārajam dienestam, kādēļ tos nepieskaita pie uztura bagātinātājiem. Atbilde – jo uztura bagātinātājus lieto iekšķīgi, piemēram, kapsulu vai šķidruma formā. Tādēļ dienestam neesot pienākuma reģistrēt un uzraudzīt šādus vitamīnu plāksterus.
Komentējot Pārkeres teikto par “ADHD cilvēkiem”, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Re:Check raksta: “Runājot par influenceres veidoto saturu, kurā apgalvots, ka plāksteri paredzēti cilvēkiem ar ADHD, atgādinām, ka sociālo mediju vietņu publikācijās ir jāsniedz patiesa un pierādāma informācija. Ir atļauts izmantot tikai tādus apgalvojumus un veselīguma norādes, kas ir atļautas un atbilstošas normatīvo aktu prasībām.”
Pārkere neatbildēja uz Re:Check e-pastā sūtīto jautājumu, kādēļ iesaka plāksteri “ADHD cilvēkiem”.
Patchful plāksterus var nopirkt produkta mājaslapā un VIRŠI-A degvielas uzpildes stacijās. Uzņēmuma komunikācijas speciāliste Undīne Priekule sarunā Re:Check skaidroja, ka uzņēmumam ir svarīgi, lai patērētājs netiktu maldināts. SIA Vapify neapgalvojot, ka plāksteriem ir ārstnieciska ietekme, vai, ka tie ir uztura bagātinātāji vai zāles. Viršu rīcībā esot dokumenti, ka plāksteri ir droši un satur sastāvā norādītos vitamīnus un minerālvielas.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.




