Modernā medicīna nav mērķtiecīga kaitēšana cilvēkiem

Iepriekš par Krievijas kara noziegumu attaisnošanu sodītais dezinformators Aivis Vasiļevskis mūsdienu medicīnu sauc par “bioloģisko kolonizāciju” – farmācijas uzņēmumi it kā padara cilvēkus slimus, lai par dārgu naudu viņus ārstētu. Galvenā “lielās farmas” metode esot vakcīnas, kuras Vasiļevska ieskatā izraisa virkni slimību. Vasiļevska teiktais nav pamatots, un vairumam viņa minēto kaišu nav nekādas saistības ar potēm.

Par modernās medicīnas sākumu parasti uzskata 18. un 19. gadsimtu – laiku, kad atklāja patogēnus mikroorganismus, ieviesa mūsdienu higiēnas standartus, izstrādāja pirmās vakcīnas, vēl nebijušas medicīnas iekārtas un zinātniski pamatotus medikamentus. Modernā medicīna nav perfekta, taču tās iespaidā vidējais mūža ilgums pēdējo 125 gadu laikā ir dubultojies un esam atraduši, kā ārstēt vai iegrožot virkni slimību, kas agrāk bija nāvējošas.

Kovida vakcīnas palielina miokardīta risku, taču tas ir ļoti zems

Vasiļevskis raksta:

“Bet ja viņu [cilvēku] pārliecinātu saņemt ikgadējās Covid potes, kas izraisa miokardītu, autoimūnās slimības vai insultu, tad var iegūt resursu par miljonu.”

Retos gadījumos cilvēkiem pēc kovida vakcīnas konstatē sirds muskuļa vai somiņas iekaisumu (miokardīts un perikardīts). Lielākais risks ir jauniem vīriešiem pēc otrās vakcīnas devas. Starptautiskā pētījumā 17 universitāšu un veselības iestāžu zinātnieki secina, ka šai grupai miokardīta risks ir 0,011 %. Savukārt risks pēc kovida infekcijas ir četrpadsmit reizes lielāks. To secina arī citos akadēmiskos pētījumos.

Virkne pētījumu liecina, ka kovida vakcīnas neizraisa insultu. Daļā pētījumu pat novērots, ka vakcinētajiem insults ir retāk, taču pētnieki neuzskata, ka tas ir vakcīnas nopelns.

Autoimūnajām saslimšanām raksturīgi, ka cilvēka imūnsistēma uztver savas šūnas un audus kā svešus un sāk tiem uzbrukt. Vairākos pētījumos analizēta šo slimību saistība ar kovida vakcīnām. Tās, iespējams, nedaudz palielina, piemēram, multiplās sklerozes, čūlainā kolīta un artrīta risku. Taču rezultāti nav viennozīmīgi. Autoimūno slimību tāpat kā miokardīta risks pēc kovida infekcijas ir daudz lielāks.

Latvijā bērnus nepotē 72 reizes

Tālāk Vasiļevskis raksta, ka “bioloģiskās kolonizācijas” plānā ietilpst bērnu vakcinēšana, tādēļ viņiem ir “vajadzīgas 72 injekcijas”.

Pirmkārt, Latvijā bērni nesaņem 72 injekcijas. Bērnu vakcinācijas kalendārā ir iekļautas potes pret īpaši bīstamām slimībām, piemēram, difteriju un B hepatītu. Sekojot vakcinācijas kalendāram, bērns līdz 18 gadu vecumam būs saņēmis 17 injekcijas vai vairāk, ja potējas arī pret gripu.

Otrkārt, nav pamata biedēt, ka potes bērnus padara slimus un atkarīgus no farmācijas firmām. Blakusparādības pēc bērnu potēm vairumā gadījumu ir īslaicīgas un vieglas. Piemēram, kombinētās vakcīnas biežākās blaknes ir miegainība, samazināta apetīte, uzbudināmība, paaugstināta temperatūra, vemšana, sāpes un pietūkums injekcijas vietā. Vakcinācijas programmas ir izskaudušas virkni bīstamu un nāvējošu slimību. Latvijā neviens bērns no vakcīnām līdz šim nav miris, taču ir bijuši vairāki gadījumi, kad nevakcinēti bērni miruši no slimībām, no kurām vakcīna varēja pasargāt. 

Hronisko slimību skaits pieaug, bet ne vakcīnu dēļ

Vasiļevskis turpina:

“Sezonālās slimības, hroniskās kaites, autisms, sirds un asinsvadu slimības utt. – tas viss ir modernās medicīnas sasniegums un tagad mēs esam to definējuši kā pārvaldes formu.”

Hroniskajām kaitēm nav vienas definīcijas, taču parasti ar tām saprot ilglaicīgas problēmas, ar kurām nevar aplipināt citus. Pasaulē biežākās ir sirds un asinsvadu slimības un diabēts. Galvenie hronisku kaišu riska faktori ir augsts asinsspiediens, gaisa piesārņojums, augsts cukura līmenis, smēķēšana un zems dzimšanas svars. Hroniskas kaites kļūst arvien biežākas – kopš 2010. gada visstraujāk augusi saslimšana ar depresiju, diabētu un neirotiskiem ar stresu saistītiem traucējumiem.

Vakcīnas var izraisīt noteiktas hroniskas slimības, taču ļoti retos gadījumos. Piemēram, novērots, ka cilvēki pēc kombinētās MMP potes retāk nekā 0,004 procentos gadījumu saskaras ar trombocitopēniju (samazinātu asins plātnīšu jeb trombocītu skaitu). Taču nav pamata apgalvot, ka hronisku slimību pieaugums būtu būtiski saistīts ar vakcināciju.

Arī autisms nav saistīts ar potēm. To secinājuši vairāki pētnieki, kuri analizējuši datus par miljoniem bērnu. Autisma gadījumu skaits ir pieaudzis, jo gadu gaitā mainījusies autisma definīcija, cilvēki ir informētāki un biežāk meklē mediķu palīdzību. Plašāk par autismu un vakcīnām Re:Check rakstījis šeit.

Vasiļevskis nemin, par kādām sezonālajām slimībām ir runa. Taču Re:Check neatrada, ka vakcinācija palielina saslimšanu ar, piemēram, gripu, citām elpceļu infekcijām vai sezonālajām alerģijām.