Vai Latvijā vienīgajā no Baltijas valstīm lētāko produktu cenas krītas?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) apgalvo, ka viņa politikas rezultātā kopš maija zemo cenu pārtikas grozs Latvijā kļuvis lētāks, kamēr Igaunijā un Lietuvā – dārgāks. Taču kaimiņvalstīs salīdzināmi dati netiek ievākti, līdz ar to Valaiņa teiktajam nav nekādu pierādījumu. Savukārt pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu cenas kopumā Latvijā šajā laikā pat minimāli augušas, un uz abu pārējo fona mēs pozitīvi neizceļamies.
Valainis par Latviju, kas Baltijas valstīs pozitīvi izceļoties, runāja 19. novembrī RīgaTV 24 raidījumā Naudas cena (šeit) un TV3 raidījumā 900 sekundes (šeit). Abos viņam jautāja par ministra centieniem samazināt pārtikas cenas un šīs politikas rezultātiem. Pēc Valaiņa iniciatīvas šogad maija beigās valdības pārstāvji un uzņēmēji parakstīja memorandu par pārtikas preču tirdzniecību. Uzņēmēji ar to apņēmās desmit pamatpārtikas grupās nodrošināt un pircējiem komunicē vismaz vienu produktu ar zemāko cenu.
Valainis abos raidījumos stāstīja, ka memorandā nosaukto produktu zemo cenu grozs kopš maija kļuvis lētāks par 0,8 procentpunktiem. Tādi dati tiešām ir – tos (šeit) eksperimentālā kārtā apkopo Centrālās statistikas pārvalde.
Taču ministrs šo kritumu izcēla kā unikālu Baltijas valstu vidū. 900 sekundēs viņš teica:
“Tie ir dati, kurus mēs varam salīdzināt, piemēram, Baltijas valstu līmenī. Un Baltijas valstu līmenī mēs pirmoreiz, domāju, vairāku desmitgažu laikā izceļamies ar to, ka Latvijai ir atšķirīga šī tendence. Ja Igaunijā šī tendence turpina kāpt, tad mums kopš maija ir tendence visu laiku kristies.”
Līdzīgi Valainis pauda arī RīgaTV 24 raidījumā:
“Ja tas būtu kritis tāpat [bez memoranda], tad būtu kritis arī Lietuvā un Igaunijā. Bet Igaunijā cenas turpina kāpt. (..) Un tas pats notiek arī Lietuvā. Arī Lietuvā līdzīga politika, bet ir kaut kādi jautājumi lemti savādāk, ka mēs izceļamies uz Baltijas valstu fona, ka mums tās cenas ir nostabilizējušās un ar tendenci kristies.”
Re:Check jautāja Valaiņa birojam, no kurienes ministram šāda informācija – ka Igaunijā un Lietuvā lētāko produktu cenas kopš maija ir kāpušas. Ministra padomniece Una Feldentāle atbildē atzina, ka šādu datu nav: “Salīdzinot Baltijas valstis, dati par zemo cenu grozu tiek apkopoti tikai Latvijā. Latvijas datus ar Igaunijas un Lietuvas datiem var salīdzināt tikai to preču grupu kategoriju līmenī, kādas ir noteiktas visām valstīm kopējas, šajās grupās ir iekļauta daļa no memorandā iekļautajām precēm (Eurostat dati)”.
Tātad Valainim nav nekādu pierādījumu, ka konkrētie produkti, kas iekļauti Latvijas zemo cenu grozā, kaimiņvalstīs šajā periodā būtu kļuvuši dārgāki. Iemesls – ne Lietuva, ne Igaunija šādu specifisku informāciju neapkopo. Tātad nav nekāda pamata apgalvot, ka Latvija pozitīvi izceļas un kaimiņvalstīm ir pretēja tendence.
Pārtikai kopumā cenu tendence vienāda visā Baltijā
Kā korekti norādīts ministra padomnieces atbildē, salīdzināt iespējams cenu izmaiņas visiem pārtikas produktiem, kuru iekļauti Eurostat metodoloģijā. Taču tā ir daudz plašāka produktu grupa nekā Latvijas definētais pamatpārtikas zemo cenu grozs.
Apkopojot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statistikas iestāžu mājaslapās publicētos ikmēneša inflācijas datus, Re:Check secināja, ka kopš maija visās trīs valstīs pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā un Igaunijā vidēji pieaugušas par 0,1 procentupunktu, bet Lietuvā par 0,1 procentpunktiem kritušās. Kontekstam jāņem vērā, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā pārtikas cenu kritums ir arī sezonāla parādība.
Valainis arī iepriekš vairākkārt maldinājis, runājot par pārtikas cenām. Pirms gada viņš nekorekti atstāstīja dažādās Eiropas valstīs politiķu virzītās cenu samazināšanas iniciatīvas un pārspīlēja to efektivitāti (raksts šeit). Savukārt šogad augusta vidū viņš nepamatoti stāstīja, ka memoranda rezultātā pamatpārtikas cenas krītas (šeit).
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka Igaunijā un Lietuvā pretēji Latvijai zemo cenu pārtikas produkti kopš maija būtu kļuvuši dārgāki. Kaimiņvalstīs netiek apkopoti atsevišķi dati par produktiem, kas Latvijā pēc memoranda noslēgšanas ar uzņēmējiem iekļauti zemo cenu grozā, līdz ar to salīdzināmu datu nav. Kopumā pārtikas cenas Latvijā šajā laikā nav samazinājušās, un mēs arī pozitīvi neizceļamies uz pārējo Baltijas valstu fona.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
