Vai vietu trūkums Rīgas 10. klasēs saistīts ar pedagogu valodas pārbaudēm?
Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs
Partija Stabilitātei! savos sociālajos medijos saista vietu trūkumu Rīgas 10. klasēs ar skolotāju atstādināšanu latviešu valodas zināšanu dēļ. Taču šie apgalvojumi neiztur kritiku. Pirmkārt, vietu trūkst arī latviešu skolās. Otrkārt, vidusskolās jau vairākus gadus mācības ir tikai latviski, un Rīgas domei nav zināms, ka valodas pārbaužu dēļ būtu atstādināti vidusskolas pedagogi.
Daudziem 9. klases absolventiem šogad trūka vietu izvēlētajā skolā. Tas izpelnījās lielu uzmanību arī medijos. Lielā pieprasījuma dēļ četrās galvaspilsētas skolās atvēra piecas papildu klases, informē Rīgas dome.
Ko stāsta Stabilitātei! pārstāvji?
Partijas sociālo mediju ierakstus caurvij vēstījums par slikto Eiropu un Latvijas naidu pret Maskavu. Augustā publicētā video Stabilitātei! Saeimas frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova krievu valodā stāsta:
“Apmēram 1000 bērnu nevarēja iestāties 10. klasē, lai turpinātu izglītību. Kāpēc tā? Tāpēc, ka pirms tam jūs ķērāties klāt skolotājiem – it kā viņi nezina latviešu valodu, tāpēc viņi nevar strādāt skolās.”
Facebook video ir 94 tūkstoši skatījumu. Citā populārā video runā partijas līderis un Rīgas domes deputāts Aleksejs Rosļikovs:
“Tikai iedomājieties – 10. klases viņiem nebūs savā skolā. Kāpēc tā? Tāpēc, ka iepriekšējos divus, trīs gadus sistēma un valodas komisija atlaida pedagogus, kuri slikti, viņuprāt, runā latviski.”
Viņa video TikTok ir 250 tūkstoši skatījumu. Par partijas Facebook lapā ieliktā video izplatīšanu ir pat maksāts. Rosļikova Facebook lapā ar šo video dalījušies gandrīz 450 cilvēku.
Vai tiešām vainojamas valodas pārbaudes?
Tam nav pamata.
Pirmkārt, pēc šādas loģikas latviešu skolās problēmām ar uzņemšanu nevajadzētu būt. Bet tādas ir. Atteikumus saņem arī devīto klašu absolventi no latviešu skolām. Par to ziņoja, piemēram, Latvijas Televīzija. Rīgas Teikas vidusskolā pašu bērni vidusskolā palikuši mazākumā.
Otrkārt, vidusskolās jau vairākus gadus mācības notiek tikai latviski. Līdz ar to valodas jautājums vidusskolas pedagogiem nav problēma, telefonsarunā Re:Check skaidro Rīgas domes Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa. Pašvaldībā ar vidusskolas pedagogu atstādināšanu neesot saskārušies. Proti, pārbaudes un atstādināšana galvenokārt skar pamatskolas pedagogus.
Vienlaikus jānorāda, ka raksta tapšanas laikā vairākās mazākumtautību skolās vietas vidusskolā arvien bija pieejamas.
Kāpēc visiem gribētājiem vietu nepietika?
No Rīgas domes sniegtajām atbildēm izriet, ka pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Turklāt Rīgas skolās piesakās arī skolēni no citām pašvaldībām. Vienlaikus Pēterkopa skaidro – iespējams, skolēni nevarēja tikt uz 10. klasi izvēlētajā skolā. To apliecina fakts, ka raksta tapšanas brīdī dažādās Rīgas skolās bija brīvas apmēram 140 vietas. Kā minēts, vietas bija gan latviešu, gan mazākumtautību skolās.
Vai vainojama skolu reorganizācija?
Partijas pārstāvji kā iemeslu min arī skolu slēgšanu. To citā video norāda Stabilitātei! Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners.
Re:Check lūdza Rīgas domei informāciju par slēgtajām un reorganizētajām skolām pēdējos piecos mācību gados. Šajā laikā tiešām vairums likvidēto vai par pamatskolām pārveidoto skolu ir mazākumtautību. Šajā mācību gadā par pamatskolām kļūs piecas mazākumtautību skolas un viena latviešu. Pēterkopa skaidro, ka galvenie kritēriji bija skolēnu skaits vidusskolā un centralizēto eksāmenu rezultāti.
Pašvaldībā izvērtēja tādu skolu pārveidošanu par pamatskolām, kurām obligāto eksāmenu rezultāti bija zem 40 % un skolēnu skaits vidusskolā zem 120. Tātad arī šeit pie vainas nebija skolotāju atstādināšana valodas prasmju dēļ.
Pieprasītākas esot “latviešu skolas”
Rīgas domē skaidro, ka skolu tīkla sakārtošanas rezultātā palielinājies pieprasījums uz latviešu vidusskolām. Līdere pēc pieteikumu skaita pašvaldībā ir 49. vidusskola. Pēterkopa norāda, ka tā bieži skolēniem ir nākamā izvēle, ja netiek valsts ģimnāzijā. Taču liels pieprasījums esot arī uz citām skolām.
Ko atbildēja Rosļikovs?
Re:Check telefonsarunā partijas līderim Rosļikovam jautāja, kāpēc vaino skolotāju atstādināšanu. Politiķis sāka stāstīt par viņam zināmajiem piemēriem un atkārtot iepriekšējo vēstījumu.
Re:Check norādīja, ka vidusskolās mācības jau ilgāku laiku norit tikai latviski un vidusskolas pedagogi valodas dēļ nav atstādināti. Uz šo norādi Rosļikovs sāka runāt par valodas pārbaudēm – skolotājiem prasot “super padziļinātas” valodas zināšanas un izvērtē subjektīvi, turklāt atstādina uz trim mēnešiem “bez iespējas atgriezties atpakaļ.” Taču arī tā nav tiesa. Pedagogu pēc nenokārtotas pārbaudes atstādina. Trīs mēnešu laikā viņam jāpilnveido zināšanas un jānokārto valodas pārbaude. Tad darbā var atgriezties. Ja skolotājs to neizdara, viņu atlaiž, nosaka likums.
Cik pedagogi Rīgā atstādināti?
Aizvadītajā mācību gadā Rīgā atstādināti 38 pedagogi 19 izglītības iestādēs. Ar 13 no viņiem darba attiecības atjaunotas. Tāpat ir pedagogi, kuri plāno pieteikties atkārtotai novērtēšanai, informē pašvaldība. Gadu iepriekš atstādināja 51 pedagogu 13 izglītības iestādēs. Četri no viņiem atgriezās darbā. Starp atstādinātajiem bija pamatskolas, interešu izglītības pedagogi un atbalsta personāls. Vidusskolā šādu gadījumu nav, norāda Pēterkopa.
Pavasarī līdzīgi valsts valodas prasmju pārbaudes pedagogu trūkumā vainoja Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers. Par to rakstīja portāls Delfi.
Secinājums: Nav pamata saistīt skolotāju atstādināšanu par nepietiekamām latviešu valodas zināšanām ar vietu trūkumu Rīgas 10. klasēs. Vietu trūkums bija arī latviešu skolās. Turklāt vidusskolā jau vairākus gadus mācības norit tikai latviski. Rīgas domē norāda, ka vidusskolas pedagogiem valodas prasmju pārbaudes nav aktuāls jautājums un par atstādinātiem pedagogiem vidusskolā pašvaldībā nav informācijas.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
