Latvija pati var saražot vajadzīgo elektrību, bet tas būtu dārgi
Elektrība un tās ražošana ir populārs temats, par ko maldināt sociālajos medijos. Augustā tam pievērsies arī Saeimas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) palīgs, sazvērestības teoriju cienītājs Māris Ruks. Video, kas vairākos sociālajos medijos skatīts tūkstošiem reižu, viņš stāsta, ka Latvija var sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo elektrību, bet noklusē, ka tas būtu dārgi. Ruks arī biedē, ka vēja parki esot kaitīgi, bet nemin pierādījumus.
Vai Latvija varētu pati saražot visu vajadzīgo elektrību?
Trūkst konteksta
Ruks video stāsta:
“Mums ir tādas dabas bagātības Latvijā. Mums ir trīs HESi. (..) Jā, ir arī termoelektrostacijas, bet ir HESi. (..) Tad kādi murgi tiek runāti, ka mums nepieciešami vēja ģeneratoru parki? (..) Mēs varam sevi nodrošināt un arī vēl pārdot un tirgot elektrību.”
Latvija lielāko daļu elektrības ražo hidroelektrostacijās (HES) un termoelektrostacijās (TEC), izmantojot dabasgāzi. Latvija teorētiski var sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo elektrību, taču Ruks noklusē, ka tas būtu dārgi.
HES visas valsts patēriņu var nodrošināt tikai pavasaros, kad ir pali. Pērn HES saražoja nepilnus 46 % no Latvijas elektrības patēriņa. Gados, kad Daugavā bijusi mazāka pietece, nodrošināta tikai trešdaļa. Tātad tikai ar HES nebūtu iespējams saražot visu Latvijai vajadzīgo.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izpilddirektors Jānis Miķelsons iepriekš Re:Check skaidrojis, ka Latvija var saražot visu sev nepieciešamo elektrību, ja trūkstošo ražotu termoelektrostacijās. Tas būtu dārgi dabasgāzes cenas dēļ. Bieži lētāk esot ar elektroenerģiju biržā pirkt no citām valstīm. “Turklāt Baltijas valstis ir veikušas lielus ieguldījumus (ar ES līdzfinansējumu) pārrobežu savienojumu stiprināšanā, elektroenerģijas tirdzniecības risinājumi (birža, jaudu tirgus) ir integrēti, kas nodrošina labas iespējas importēt elektroenerģiju, kad tā ir lēta, un gūt papildus ienākumus no eksporta, kad cenas ir augstākas,” vēstulē norāda Miķelsons.
Vairākas organizācijas ir analizējušas, kuri elektrības ražošanas veidi ir lētāki. Piemēram, 2021. gadā Deutsche Bank secināja, ka Eiropas Savienībā elektrības ražošana ar iekšzemes un jūras vēja stacijām izmaksā mazāk nekā ar dabasgāzi vai oglēm. Prognozē, ka līdz 2030. gadam izmaksu starpība augs.
Pērn Starptautiskā enerģētikas aģentūra ziņoja, ka no 2023. gadā pasaulē atklātajām iekšzemes vēja un liela mēroga saules elektrostacijām 96 % bija zemākas ražošanas izmaksas nekā jaunām ogļu un dabasgāzes spēkstacijām. Pie līdzīga secinājuma 2023. gadā nonāca arī Starptautiskā atjaunīgās enerģijas aģentūra, kuras dalībvalsts ir Latvija.
Tātad Latvijā saražot visu elektrību pašiem HES un TEC būtu neizdevīgi, norāda SPRK. No minētajiem pētījumiem var secināt, ka ražot elektrību ar vēju varētu būt lētāk nekā ar dabasgāzi.
Elektrības ražošana HES nav saistīta ar atslēgšanos no BRELL
Nav taisnība
Runājot par nepietiekamu elektrības ražošanu HES, Ruks min “čakarēšanos” un “dumju rīcību”.
Kā vienīgo piemēru viņš min atvienošanos no kopējā tīkla ar Krieviju un Baltkrieviju (BRELL). Tam nav nekādas saistības ar HES saražotās elektrības apjomu. BRELL Latvijai nodrošināja atsevišķu elektrosistēmu stabilitāti, par ko tagad atbild kontinentālās Eiropas energosistēmu tīkls.
Vai vēja turbīnas kaitē veselībai?
Drīzāk nav taisnība
Ruks video arī stāsta, ka vēja parki ir “bīstami” un “kaitīgi”. Taču viņš neskaidro, kā.
Galvenās sociālajos medijos atrodamās sūdzības par vēja parkiem ir saistītas ar ietekmi uz tuvumā dzīvojošo cilvēku veselību. Vairākums ir par turbīnu nedzirdamo infraskaņu un elektromagnētisko lauku ap tām.
Neliels skaits cilvēku, kas dzīvo netālu no vēja turbīnām, ir sūdzējušies, ka to radītā infraskaņa viņiem it kā izraisa galvassāpes, nogurumu, nelabumu, troksni ausīs un paaugstinātu asinsspiedienu. Sociālajos medijos turbīnām nereti piedēvē arī nopietnākas veselības problēmas piemēram, iekšējo orgānu bojājumus un spontānos abortus. Taču virkne pētījumu liecina, ka turbīnu infraskaņai nav negatīvas ietekmes uz veselību. Vairāki zinātnieki arī norāda, ka simptomus, visticamāk, rada nevis infraskaņa, bet stress no aizkaitinājuma vai bailēm, dzīvojot turbīnu tuvumā.
Plašāk par vēja turbīnu infraskaņas ietekmi uz cilvēku veselību Re:Check rakstījis šeit.
Vēja turbīnu elektromagnētiskais lauks ir salīdzināms ar sadzīves elektrotehnikas radīto un jau desmit metru rādiusā no ģeneratora ir nenozīmīgs, skaidro Latvijas Vides pārraudzības valsts dienests. Toronto Universitātes pētnieki apliecina, ka to lauks ir vājāks nekā trauku mazgājamai mašīnai un ledusskapim.
Ko atbildēja Ruks?
Re:Check deva Rukam iespēju paskaidrot savus izteikumus, kuri faktu pārbaužu rezultātā izrādījās nepatiesi. Uz e-pastu viņš nereaģēja, bet sazvanīts paziņoja, ka ar Re:Check nerunās: “Varat rakstīt, cik daudz pasūtījuma lietas, kas absolūti neatbilst patiesībai. Man nav ne mazākās vēlmes ar jums sarunāties. Tiešām. Netērējiet manu laiku.”
Partija LPV jau iepriekš maldinājusi par atjaunīgo enerģiju. Piemēram, jūnijā Saeimas deputāte Ramona Petraviča biedēja, ka veselībai kaitīgi esot saules paneļi, bet maijā – ka kādas mājas pagalmā it kā no vēja turbīnas nokritis spārns.
Secinājums: Latvija var saražot nepieciešamo elektrību, taču dabasgāzes cenu dēļ tas izmaksātu dārgi. Ar HES elektroenerģiju Latvija sevi pilnībā nodrošināt nespēj. HES jaudām nav saistības ar atslēgšanos no energosistēmu tīkla BRELL. Zinātniski pētījumi līdz šim nav pārliecinoši pierādījuši, ka turbīnu radītā infraskaņa kaitē cilvēku veselībai
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
