Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook lietotāji no jauna dalās ar sazvērestības teoriju, ka Latvija nav valsts, bet komercuzņēmums. Tas pausts kādā video, kurā izskan arī nepamatoti maldi, ka personas kodi ir pretrunā ar starptautiskiem līgumiem un vēlēšanas Latvijā neesot īstas.
Personas kodi nav pretrunā ar starptautiskiem līgumiem
“No pilsoņa, no cilvēka no tā, uz kuru attiecas Apvienoto Nāciju [organizācija], mūs nomainīja uz preci – uz nedzīvu substanci personu. Piešķīra cipariņu kodu, kas principā pēc visiem starptautiskajiem likumiem ir aizliegts… šī te konvencija ir spēkā, ka cilvēku nedrīkst ciparizēt. (..) Paskatieties savu pasīti. Tur iekšā ir tāds burtiņš P, kas nozīmē, ka mēs esam nekas – pauper, nabagi – , ka mums nekas nepieder un ka mums par visu ir jāmaksā. Parādnieki principā.”
Video autore piemin Apvienoto Nāciju organizācijas Cilvēktiesību deklarāciju un “konvenciju”, ar ko, iespējams, domāta Eiropas Cilvēktiesību konvencija. Ne vienā, ne otrā nav rakstīts, ka cilvēkiem nedrīkst piešķirt personas kodus vai citus identifikācijas numurus.
Latvijas pasēs norādīts pases tips. P tipa jeb pilsoņa pasi piešķir Latvijas pilsoņiem. Burts “P” nenozīmē ne pauper (ang. – nabags), ne parādnieku, betgan pilsoni.
Pase ir valsts īpašums, taču video autorei nav taisnība, ka viss, ko cilvēki “noformē” ar pasi, pieder valstij.
Latvija nav komercuzņēmums
“Instance Latvijas Republika ir reģistrēta ASV kā komerc.. kā peļņu gūstošs uzņēmums.”
Šī ir populāra sazvērestības teorija, kas balstās uz to, ka Latvija un valsts institūcijas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) un privātās uzņēmumu datu bāzēs. Lai saprastu, kādēļ tās tur atrodamas, Re:Check iepriekš sazinājās ar IT uzņēmumu Lursoft, kas izmanto Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informāciju.
Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa skaidroja, ka ne visi, kas reģistrēti Latvijas Republikas UR, ir komersanti. Uzņēmumu reģistrs reģistrē arī publiskās personas un iestādes. Kiopa stāstīja: “Tas, ka iestādes nosaukums ir “uzņēmumu reģistrs”, nenozīmē, ka tas veic tikai komersantu reģistrāciju.” Proti, UR ir reģistrētas arī valsts pārvaldes iestādes (piemēram, ministrijas), kā arī reliģiskas organizācijas un citas juridiskas personas, taču tas nenozīmē, ka tās ir komercuzņēmumi. UR redzams, ka, piemēram, Ārlietu ministrija un citas valsts iestādes atrodas reģistrā “Publisko personu un iestāžu saraksts”, nevis komercreģistrā. Turpretim komercuzņēmumus, piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) jāreģistrē komercreģistrā. Arī iestādēm piešķir nodokļu maksātāja numuru, jo tās administrē nodokļu jautājumus.
Šos sazvērestības teoriju mēdz izmantot, lai pamatotu, piemēram, nodokļu nemaksāšanu vai apšaubītu valdības leģitimitāti. Tās izplatītāji dažkārt stāsta, ka cilvēkiem bez piekrišanas neesot jāseko valsts likumiem jeb “privātuzņēmuma kārtības noteikumiem”.
Latvijā vēlēšanas nav neīstas
“Šajā sistēma (..) jūs varat domāt, ka balsojat. Bet, pat ja būtu šī balsošana ņemta vērā, (..) nekas nemainīsies, jo tā ir viena sistēma, viena komerciestāde.”
Video autore nesniedz nekādus pierādījumus. Nav pamata apgalvot, ka Latvijā nav īstu vēlēšanu vai ka tajās notiek kāda veida krāpšanās.
Secinājums: Ne ANO Cilvēktiesību deklarācijā, ne Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nav rakstīts, ka cilvēkiem nedrīkst piešķirt personas kodus vai citus identifikācijas numurus. Latvija nav komercuzņēmums. Nav pierādījumu, ka Latvijā vēlēšanas nav īstas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
