Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Olga Petkeviča no partijas Daugavpils – mana pils sociālajos medijos vedina domāt, ka Latvija vainojama tajā, ka te dzīvojošie Krievijas pensionāri nav laikus saņēmuši pensijas. Taču pensijas kavējas, jo Krievija nav pārskaitījusi naudu. Viņa arī stāsta, ka Latvijā visiem esot vienalga, kā šie cilvēki izdzīvos. Šādam apgalvojumam nav nekāda pamata.
Šogad 18. martā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informēja, ka nav saņēmusi naudu no Krievijas Pensiju fonda. Līdz ar to Krievijas pensiju saņēmējiem par šā gada pirmajiem trīs mēnešiem tās nav iespējams izmaksāt.
Petkeviča TikTok un Facebook publicētā video tajā pašā dienā stāstīja, ka saņem daudz zvanu no satrauktajiem cilvēkiem, un atzīst, ka neko īsti darīt nevarot. Viņa kā piemēru min citu gadījumu, kad izmaksa esot kavējusies it kā bankām uzliktu sankciju dēļ:
“Attiecīgi viena puse pārskaitīja, otra nevarēja saņemt. Un, kamēr process ilgst, cilvēki sēž bez naudas un visiem mūsu valstī diemžēl vienalga, kā viņi izdzīvos.”
Taču Valsts kase norāda, ka pensiju un pabalstu pārskaitījumiem no Krievijas bankām nav uzlikti šķēršļi. Nav arī tiesa, ka Latvijā visiem vienalga. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lūguma Ārlietu ministrija jau 14. martā bija iesniegusi notu Krievijas vēstniecības lietvedim. Ministrija aicināja skaidrot izmaksu kavēšanos. Labklājības ministrs 18. martā par to informēja arī valdības sēdē – jautājumu skatīja tās slēgtajā daļā. Ministrija arī aicina cilvēkus, kuriem kavēšanās radījusi problēmas, vērsties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Pensijas sola izmaksāt, kolīdz Krievija izpildīs savas saistības.
Petkeviča video netieši vaino Latviju:
“Ideoloģiskais sastāvs Latvijas valstij ir svarīgāks nekā tas, vai cilvēkiem būs, ko ēst.”
Taču Krievija pensiju naudu kavējusi ne pirmo reizi. Ziņu arhīvi liecina, ka tā noticis jau pirms desmit gadiem. Arī šoreiz nav nekāda pamata pieņemt, ka pensiju izmaksa kavējas Latvijas nostājas vai kādu ideoloģisku iemeslu dēļ. Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāve Diāna Eglīte aģentūrai Leta 20. martā sacīja, ka oficiāla atbilde no Krievijas puses vēl neesot saņemta. “Vienlaikus sarunā Krievijas pārstāvis atzina, ka problēma ir zināma un Krievijas pusē tiek meklēti iespējamie risinājumi,” teikusi Eglīte.
VSAA Re:Check informēja, ka nav saņemta ne nauda, ne saraksti, tāpēc nav zināms, cik cilvēkus šī kavēšanās skar. Par pagājušā gada pēdējiem trīs mēnešiem no Krievijas saņēma aptuveni 3,5 miljonus eiro. Tos izmaksāja gandrīz 10 tūkstošiem iedzīvotāju. “Analizējot 2024. gada 4. ceturkšņa datus, lielākā daļa personu, kuras ar VSAA starpniecību saņem Krievijas pensijas, ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Tomēr ir arī daži simti LR pilsoņu, kā arī daži citu valstu pilsoņi,” pauda VSAA pārstāve Iveta Daine.
Re:Check sazinājās ar Petkeviču saistībā ar kādu citu viņas maldinošu video. Viņa norādīja, ka Re:Check iepriekšējo publikāciju dēļ vairs neko nekomentēs, “jo jūs tāpat izdarīsiet sev tīkamus secinājumus”.
Secinājums: Pensiju izmaksa Krievijas pensionāriem kavējas, jo Latvija nav saņēmusi naudu no Krievijas pensiju fonda. Par to prasīts skaidrojums Krievijas vēstniecībai, jautājums skatīts valdības sēdē, un VSAA aicina cilvēkus nepieciešamības gadījumā vērsties pēc palīdzības pašvaldību sociālajos dienestos.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
