Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajā medijā Facebook publicēts intervijas fragments ar bijušo Ukrainas parlamenta deputātu Jevgeņiju Murajevu, kurš pazīstams prokrievisko izteikumu dēļ. Video viņš apgalvo, ka Ukrainas ideoloģija un Rietumi izraisījuši karu Ukrainā, bet Krievija visiem veidiem centusies no kara izvairīties. Tā nav taisnība.
Murajevs iepriekš saucis Eiromaidanu par “valsts apvērsumu”, bet karu Donbasā par “pilsoņu konfliktu”. Viņa vārds plašāk izskanēja 2022. gada janvārī pēc Lielbritānijas Ārlietu ministrijas paziņojuma, ka Krievijas specdienesti gatavo Ukrainas prezidenta un valdības gāšanu. Savukārt vietā vēlējušies ielikt Maskavai paklausīgākus politiķus. Kā iespējamo valdības vadītāju minēja prokremlisko politiķi un telekanāla Naš īpašnieku Murajevu.
Šī gada janvārī YouTube publicēta divu stundu gara intervija, kuru Murajevs sniedz kādam prokremliskam politikas komentētājam. Fragmentu no sarunas Facebook publicēja kāds lietotājs no Latvijas. Viņš raksta, ka šādu viedokli Latvijas televīzijā cilvēki neredzēšot, jo “viedoklis, kas atspoguļo patiesos notikumus, ir nepieļaujams”.
Tajā Murajevs pauž – karš nebeigsies, līdz nebūs gāzts ne vien prezidents Volodimirs Zelenskis, bet “visa Ukrainas kaitīgā ideoloģija un tās nesēji”. Kā piemēru viņš nosauc eksprezidentu Petro Porošenko un politiķi Arsēniju Jaceņuku:
“Jo tieši viņi ir iemesls un Rietumu instruments, kas sākuši šo karu. Ir pilnīgi skaidrs, un tam ir daudz pierādījumu, ka Krievija centās izvairīties no šī kara visiem veidiem.”
Viņš turpināja, ka “būtībā karš bija vajadzīgs tikai anglosakšiem”.
Nav pamata vainot ukraiņus, Rietumvalstis vai anglosakšus karadarbībā Ukrainā.
Karu iniciēja un sāka Krievija. Pēc nepamatotas un gadiem ilgušas Ukrainas vainošanas genocīdā, nacismā un draudu radīšanā 2022. gada 24. februārī Krievija Ukrainā sāka pilna mēroga iebrukumu. Rietumu valstu vainošana karā vai karš kā globāla un pret cilvēci kopumā vērsta plāna sastāvdaļa ir populārs prokremlisks naratīvs, ko bieži izplatīta Krievijas un Baltkrievijas valsts informācijas kanālos un sociālajos medijos. Līdzīgu naratīvu izmanto arī sazvērestību teoriju piekritēji. Re:Check jau iepriekš rakstīja par līdzīgiem apgalvojumiem.
Ne tikai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, bet arī daudzi pasaules valstu līderi centās novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā un veica pārrunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Mediji arī informēja, ka ASV zināja par Krievijas nodomiem, brīdināja Ukrainu un sabiedrotos, kā arī publiski paziņoja par Krievijas plāniem uzbrukt. Par to ziņoja medijos vēl pirms 2022. gada 24. februāra.
Video arī stāsta:
“Atceries, kā pēc Minskas [vienošanās] parakstīšanas karadarbība faktiski apstājās. Varēja mierīgi iziet no krīzes. Donbass paliktu Ukrainas sastāvā, Krima paliktu saistīta ar to ekonomiski un ar infrastruktūru. Krievija bija tam piekritusi.”
Minskas pirmā un otrā vienošanās bija 2014. un 2015. gadā parakstīti dokumenti, kas noteica pasākumus karadarbības pārtraukšanai Ukrainas austrumos. Abas vienošanās parakstīja Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) un abu pašpasludināto republiku pārstāvji.
Kā gadu laikā vairākkārt norādījusi EDSO, arī Krievija nav izpildījusi savas saistības. Piemēram, otrās vienošanās punktu par visu ārvalstu bruņoto spēku, militārā aprīkojuma, kā arī algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas. Tāpēc nav korekti apgalvot, ka Putins šīs vienošanās uztvēra nopietni.
Secinājums: Karu Ukrainā iniciēja un pilna mēroga iebrukumu Ukrainā īstenoja Krievija.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
