Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajos medijos vairāki maldinātāji stāsta, ka Eiropas Komisija (EK) plāno “kara vajadzībām” atņemt ES dalībvalstu iedzīvotāju iekrājumus. Tā nav taisnība. Šie maldi balstās uz neveiklu EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ierakstu platformā X.
Kādā Facebook ierakstā pausts:
“Vienlaikus nevēlētā fon der Leiena sāk runāt par iedzīvotāju iekrājumu atņemšanu, lai savāktu 800 miljardus karam. Tas ir sev un saviem birokrātiem.”
Citā ierakstā pausts:
“Ko lai saka – ķersies klāt arī privātajiem kontiem. Eiropas Komisija pieprasa lielāku Eiropas ietaupījumu uzraudzību. Ursula fon der Leiena plāno privātos ietaupījumus pārvērst investīcijās, jo saskaņā ar Dragh ziņojumu ES vajag 2030. 750–800 miljardus eiro gadā. Šī summa tiek iekasēta no uzkrājumiem (kopā 10 triljoni eiro krājkontos), ko Brisele gatavojas izmantot nepieciešamo investīciju finansēšanai.”
Marta sākumā Urzula fon der Leiena piedāvāja plānu Apbruņot Eiropu (ang. – ReArm Europe). Tā mērķis ir mobilizēt 800 miljardus eiro ES aizsardzībai. Patlaban tas ir tikai izstrādes stadijā un nekas nav pieņemts. Plāns paredz, piemēram, ļaut dalībvalstīm palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai un tās stiprināšanai aizņemties naudu no jauna Eiropas Investīciju fonda. Plašāk par plānu Apbruņot Eiropu var uzzināt Eiropas Komisijas mājaslapā (šeit).
Viens no rīkiem, kā mobilizēt nepieciešamos līdzekļus, ir jaunā ES Uzkrājumu un investīciju savienība. Tās mērķis ir mudināt ES iedzīvotājus iekrājumus nevis uzglabāt bankā, bet ieguldīt Eiropas finanšu tirgos.
Visticamāk, maldu sakne ir fon der Leienas ieraksts platformā X, kurā viņa raksta: “Mēs pārvērtīsim privātos uzkrājumus par tik ļoti nepieciešamo ieguldījumu.” Daudzi platformas lietotāji to uztvēra kā draudu atņemt iekrājumus. Latvijā par to bailes sēja arī portāls NRA.lv, rakstot, ka fon der Leienas ieraksts sacēlis paniku, bet nepaskaidrojot, vai tā ir pamatota.
ES Uzkrājumu un investīciju savienība paredz, piemēram, atvieglot ieguldīšanas procesu, mudināt valstis ieviest nodokļu atvieglojumus un vecināt iedzīvotāju finanšu prātību. Kā norāda EK, jebkāda ieguldīšana notiks brīvprātīgi: “ES iedzīvotāji vienmēr varēs pilnībā kontrolēt, kur glabāt un novirzīt savu naudu. Uzkrājumu un investīciju savienības mērķis ir izveidot labvēlīgāku un veicinošāku vidi cilvēkiem, kuri vēlēsies ieguldīt finanšu tirgos.”
Ieraksta autors arī stāsta, ka ASV ir pārņēmusi“deep state” jeb tā sauktā dziļā valsts, un tagad tā plāno pārvērst Eiropu par “savu pēdējo fašistisko diktatūras cietoksni”.
Akadēmiski jēdzienu “dziļā valsts” lieto, lai runātu par izlūkdienestu, militāro spēku, ierēdniecības un uzņēmumu ietekmi uz politiskajiem procesiem. Termins ir strīdīgs, jo to parasti izmanto ar negatīvu noskaņu, tādēļ pētnieki diskutē, vai to vispār ir noderīgi lietot.
Kā skaidro Kalifornijas Universitātes profesors Roberts Horvics, pēdējos gados šo jēdzienu izmanto sazvērestības teoriju piekritēji. Viņi apgalvo, ka ASV valdību kontrolē izlūkdienesti, slepenas biedrības, Bils un Hilarija Klintoni, musulmaņi, ebreji un “LGBT lobijs”. “Dziļo valsti” veido jebkas, ko teorijas piekritēji attiecīgajā mirklī uzskata par ienaidniekiem.
“Dziļās valsts” sazvērestības teoriju popularizējis ASV prezidents Donalds Tramps. Tramps vairākkārt piesaucis “dziļo valsti”, sūdzoties par gadījumiem, kad ierobežota viņa rīcība. Kā piemēru Horvics min 2017. gada tiesu darbus par Trampa rīkojumu aizliegt valstī ieceļot septiņu galvenokārt musulmaņu apdzīvotu valstu pilsoņiem. Tāpat Trampa administrācija nepamatoti apgalvoja, ka ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Tieslietu departamenta izmeklēšana par Krievijas iejaukšanos 2016. gada prezidenta vēlēšanās bijusi “dziļās valsts” sazvērestība.
Arī Facebook ieraksta autors apgalvo, kā Trampu sabotē tā sauktā dziļā valsts:
“Vārdu sakot, kļūst aizvien intensīvāk un karstāk. Tieši tāpēc pašreiz ir tāds haoss, ka ASV jaunā administrācija var pat aizliegt kaut kādas piegādes vai datu došanu, bet tas netiek pildīts vai [tiek] sabotēts, vai vienalga informācija tiek nodota, jo operē šis deep state.”
Tā nav taisnība. Trampa rīkojumus iegrožo nevis kāda slepena valdība, bet ASV Kongress un tiesas, ja rīkojumi ir pretlikumīgi.
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka Eiropas Komisijas plāns Apbruņot Eiropu vai ES Uzkrājumu un investīciju savienība paredz atņemt ES dalībvalstu iedzīvotāju iekrājumus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
