Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība) pieļāvis, ka varētu atkal ieviest tā sauktās deputātu kvotas – noteiktu naudas summu, ko tautas priekšstāvji nākamā gada budžetā dažādiem mērķiem piešķirtu pēc saviem ieskatiem. Viņš argumentē, ka vairāk nekā 90% kvotu naudas deputāti novirzot nevalstiskajām organizācijām. Taču līdzšinējā prakse to neapstiprina. Lielākā vai liela daļa finansējuma šādi aizgājusi koalīcijas partiju atbalstītajām pašvaldībām.
Dienā, kad finanšu ministrs Saeimā iesniedza nākamā gada valsts budžeta projektu, Reirs žurnālistiem izteicās par iespējamu kvotu atjaunošanu:
“Protams, budžetā nav paredzētas deputātu kvotas, bet mēs koalīcijā un frakcijā par to vēl nedaudz spriedīsim, bet arī ļoti rūpīgi izvērtēsim priekšlikumus. Gribu atgādināt, ka vairāk nekā 90% no visām deputātu kvotām, tā saucamajām, tiek novirzītas nevalstiskajam sektoram.”
Reirs kā piemēru minēja organizācijas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sustento un Apeironu. Viņš neredzot neko sliktu, ja nauda tiek piešķirta tām.
Tā saukto deputātu kvotu sistēma bija spēkā līdz 2017. gadam, kad Saeimas koalīcija pēc saviem ieskatiem sadalīja tolaik rekordlielu summu – ap 28 miljoniem eiro. Tad pēc īpaši asas kritikas kvotu sistēma tika pārtraukta, taču atgriezās, gatavojot 2022. gada valsts budžetu. Toreiz sadalītā summa gan bija būtiski mazāka – gandrīz divi miljoni eiro. Pēc tam šo praksi atkal pārtrauca.
2017. gada kvotu piešķīrumus rūpīgi izanalizēja žurnāls Ir (šeit). Visdāsnāko finansējumu toreiz ieguva Ventspils un citas ZZS vadītās pašvaldības galvenokārt sporta būvju celtniecībai. Lielākie projekti bija slēgto tenisa kortu celtniecība Liepājā, olimpiskais centrs Ventspilī, Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība, kā arī Daliņa stadions un vieglatlētikas manēža Valmierā. Šie četri pašvaldību projekti vien veidoja 20% no visām kvotām. Arī Ir toreiz secināja, ka “caur deputātu kvotām dalītā budžeta nauda lielākoties nogulsnējas dažās pašvaldībās, kurām ir ciešas saites ar valdošajām partijām”. Žurnāls sarēķināja, ka kvotās sporta projektiem piešķirti 10,5 miljoni eiro, infrastruktūras vai komunālajiem projektiem – 7,8 miljoni, baznīcu remontiem – vairāk nekā 2 miljoni, bet 3,4 miljoni tika kultūras iestādēm vai pasākumiem. Tikai 630 tūkstošus eiro no minētajiem 28 miljoniem novirzīja konkrētām sabiedriskām organizācijām.
Arī 2022. gada budžetā, kad sadalīja nepilnus divus miljonus eiro, pašvaldību projekti saņēma lielu daļu no budžeta kvotām – aptuveni 0,8 miljonus no nepilniem 2 miljoniem kopumā sadalītās naudas. Piemēram, 270 tūkstoši eiro tika Daugavpils pašvaldības sanatorijas kompleksa projektam, nepilni 90 tūkstoši eiro – Daugavpils būvniecības tehnikumam. Pa 50 tūkstošiem eiro saņēma Bauskas pašvaldība rotaļlaukuma izveidei, Līvānu novads veloceliņa izveidei, Viļānu novads stāvlaukuma izbūvei. Aptuveni tikpat saņēma Valkas novada pašvaldība sporta būvēm un inventāram un Varakļānu novads pansionātam. Toreiz kā allaž vairāku desmitu tūkstošu eiro lielus piešķīrumus saņēma arī nevalstiskās organizācijas, piemēram, centrs Marta, biedrība Open radošais centrs, Nedzirdīgo savienība, Politiski represēto apvienība, taču nevalstiskais sektors neieguva ne tuvu 90% no kvotās sadalītās naudas. Par 2022. gada deputātu kvotām rakstīja arī Re:Check (šeit). Visus 2022. gada projektus var apskatīt šeit.
Deputātu kvotu sistēmu vairākkārt kritizējusi Valsts kontrole. Tā norādījusi, ka tādā veidā papildu līdzekļu piešķiršana notiek bez visaptverošām diskusijām, neizvērtējot budžeta prioritātes, kompromisus, alternatīvu izmaksas un lietderību un tas neatbilst labiem budžeta plānošanas principiem.
Jāpiebilst, ka premjerministre Evika Siliņa (Jaunā Vienotība) pēc Reira paustā par iespējamo kvotu atjaunošanu paziņoja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās to nedarīt.
Re:Check centās sazināties ar Reiru, taču viņš sarunai neatsaucās.
Secinājums: Līdz šim tā sauktajās deputātu kvotās vairāk nekā 90% naudas nav piešķirts nevalstisko organizāciju projektiem. Ievērojama vai pat lielākā daļa finansējuma šādi tiek iedalīta dažādiem pašvaldību un valsts projektiem, bieži vien, vadoties pēc politiskiem principiem.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.