Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajā medijā Facebook no jauna ceļo vairākus gadus veci maldi, ka, maksājot par kādu preci vai pakalpojumu 50 britu mārciņas skaidrā naudā, tie paliks nemainīgi arī tālākajā naudas apritē – pretstatā banku norēķiniem, kas sākotnējo summu pēc katra maksājuma samazinot. Tā nav taisnība, jo ierakstā ignorēti divi būtiski apstākļi. Pirmkārt, šādā modelī valstij netiek maksāti nodokļi, par kuriem tiek uzturēta izglītība, veselības aprūpe, drošība un citi pakalpojumi. Otrkārt, piemirsts, ka arī skaidras naudas aprite rada izmaksas.
Ierakstā pausts:
“Kāpēc vienmēr ir jāmaksā skaidrā naudā, nevis ar bankas karti? Man kabatā ir 50 eiro banknote, es to aiznesīšu uz restorānu un ar to samaksāšu par vakariņām. Restorāna īpašnieks izmantos 50 eiro, lai apmaksātu rēķinu par automašīnas mazgāšanu. Automazgātavas īpašnieks pie friziera samaksās par savu frizūru. Šos 50 eiro frizieris izmantos pasūtījuma veikšanai lielveikalā. Pēc neierobežotiem maksājumiem mana 50 eiro banknote paliek nemainīga, kas nozīmē, ka tā ir izpildījusi savu mērķi visiem, kas to izmantoja kā maksājumu, un bankai nav nekāda darba vai iejaukšanās darījumos.”
Tam ierakstā pretstatīts maksājums ar bankas karti. Proti, banka no restorāna īpašnieka par to iekasēšot vidēji 2,5%, kas pēc tam samazinātos līdz 1,25 mārciņas par katru papildu maksājuma darījumu. “Līdz ar to pēc pirmajiem 36 darījumiem no šiem 50€ paliks tikai 5€, bet atlikušie 45€ nonāks bankas īpašumā, pateicoties visiem digitālajiem darījumiem un komisijām!”
Teju identisku tekstu augustā publicējusi cita Facebook lietotāja, kas eiro vietā runā par britu mārciņām. Šie maldi bija īpaši populāri pirms vairāk nekā pusotra gada, kad tos izplatīja dezinformators Valentīns Jeremejevs. Taču maldu pirmavots, iespējams, ir tagadējais Itālijas parlamenta deputāts Frančesko Filīni no galēji labējās partijas Itālijas brāļi. Viņš līdzīgu stāstu bija publicējis 2019. gadā. Plašāk par to Re:Check rakstīja šeit.
Kas ierakstā nav ņemts vērā?
Pirmkārt, maksa par jebkuru preci un pakalpojumu gan skaidrā naudā, gan ar bankas karti paredz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksu. Tā standarta likme Latvijā ir 21%. Ja atbilstoši likumam tiek maksāti nodokļi, skaidras naudas banknote jeb minētie 50 eiro nepaliks “nemainīgi”, kā tiek apgalvots ierakstā. Nodokļi, to skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas, jāmaksā, arī, piemēram, izmaksājot darbiniekiem algas, kurām nauda arī tiek iegūta no jau minētajiem 50 vai 100 eiro. Nodokļi ir galvenie valsts ieņēmumi, un ar tiem valsts nodrošina sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, sociālo pabalstu izmaksu, veselības aprūpi, izglītību, drošību un citus. PVN veido ievērojamu daļu no nodokļu ieņēmumiem.
Otrkārt, lai gan teorētiski uzņēmums var strādāt tikai ar skaidru naudu, maz ticams, ka praksē tas ir iespējams. Proti, neskaidra nauda var būt nepieciešama, lai, piemēram, samaksātu rēķinus, 2022. gada beigās Re:Check skaidroja Latvijas Finanšu nozares asociācijā. Šādā gadījumā skaidru naudu nāktos pārvērst bezskaidrā naudā, un tas ir maksas pakalpojums. Piemēram, bankās SEB un Swedbank skaidras naudas iemaksa kontā uzņēmumiem maksā 0,5% no summas (minimālā maksa ir 10 eiro), bet bankā Citadele – 0,2% tad, ja kopējā summa mēnesī pārsniedz 10 tūkstošus eiro. Juridiskas personas skaidru naudu var ieskaitīt Latvijas kredītiestādēs arī Latvijas pastā; pakalpojuma maksa ir 2% no ieskaitītās summas.
Tāpat jāņem vērā, ka kādam darbiniekam būtu jānogādā skaidrā nauda bankomātā vai bankas filiālē. Tas ne tikai aizņem laiku, bet gadījumā, ja nav iespējams to izdarīt kājām, nākas maksāt arī par transportu.
Re:Check 2022. gada beigās uzrunāja bankas SEB un Citadele. Tās nevēlējās komentēt karšu darījumu komisiju apmēru, norādot, ka tās piedāvā dažādus maksājumu karšu pieņemšanas terminālus (POS) un līdz ar to atšķirīgas izmaksas. Taču Swedbank uzņēmumu cenrādī redzams, ka atkarībā no termināļa tipa maksa par darījumiem jāmaksā 0,9–1,49% + 0,01 eiro.
Secinājums: Stāsts par norēķiniem skaidrā naudā kā ideālo modeli, kurā visa nauda bez papildu izmaksām nonāk saņēmējam, nav reālistisks. Proti, tas nozīmē, ka netiek maksāti nodokļi, turklāt neņem vērā, ka darbības ar skaidru naudu arī prasa dažādas papildu izmaksas. Ieraksts līdz šim izplatīts dažādās valstīs.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
