Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Jūlija vidū valdības sēdē skatīts ziņojums par 2028. gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru ES un paredzētajām izmaksām – 92,5 miljoniem eiro. Tas radījis jautājumus, vai Latvija neplāno tērēt daudz vairāk pat par stipri turīgākām valstīm. Re:Check, salīdzinot publiski pieejamo informāciju par citu valstu ES prezidentūras izmaksām, secināja, ka plānotā summa nebūt nav starp augstākajām.

Paredzēts, ka Latvija būs ES prezidējošā valsts 2028. gada otrajā pusē. Ārlietu ministrija vērsusies valdībā, aicinot prezidentūras nodrošināšanai no 2025. līdz 2029. gadam rezervēt kopumā 92,5 miljonus eiro. 

Saeimā neiekļuvušās Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis sociālajā medijā X to dēvē par ārprātu un piebilst, ka “daudz bagātākie zviedri, somi, holandieši ES prezidentūras izdevumiem tērē krietni mazāk”. 

Re:Check telefonsarunā jautāja Eglītim, no kurienes viņam informācija, ka minētās trīs valstis tērē krietni mazāk. Politiķis atbildēja – runājot no atmiņas un atceroties Latvijas iepriekšējo prezidentūru 2015. gadā. “Problēma ir, ka mūsējie vienmēr pa šiko mēģina, bet, ko es esmu pamanījis, piemēram, tādi zviedri tā ļoti praktiski pieiet,” teica Eglītis.

Latvijas 2015. gada prezidentūras tiešās izmaksas bija 45 miljoni eiro, bet netiešās (visas valsts pārvaldes personāla izmaksas saistībā ar prezidentūru trīs gadu garumā) – 36 miljoni eiro. Kopā – nedaudz virs 80 miljoniem eiro. Tā tolaik par izmaksām informēja Latvijas Ārlietu ministrija. 

Eglīša minētā Zviedrija prezidēja 2009. gadā (izmaksas 84 miljoni eiro) un pērn gada pirmajā pusē (izmaksas 108 miljoni eiro).

Savukārt Somijas prezidentūra bija 2019. gada otrajā pusē (izmaksas 55 miljoni eiro plānotā 81 miljona vietā). Savukārt iepriekšējā Nīderlandes prezidentūra bija 2016. gada pirmajā pusē, un tai tika plānoti nepilni 63 miljoni eiro. Tas ir mazāk nekā minētie Latvijas 80 miljoni eiro.

Citas valstis, kas prezidentūru nodrošināja iepriekšējos gados, tai paredzējušas un tērējušas atšķirīgas summas. Piemēram, Vācija pirms 2020. gada prezidentūras tai plānoja 161 miljonus eiro, bet Francija pirms 2022. gada – 150 miljonus eiro. Savukārt Slovēnija 2021. gada prezidentūrai atvēlēja 80 miljonus eiro, bet Čehija 2022. gada – 95 miljonus eiro (faktiski iztērēja mazāk – 79 miljonus). Igaunija 2017. gadā prezidentūru sarīkoja par 68 miljoniem eiro jeb par nepilniem 11 miljoniem mazāk nekā plānots – un mazāk nekā Latvija divus gadus iepriekš. 

Eglītis norādīja, ka izdevumi ‘’jāvērtē pret ekonomiku”. Šajā ziņā Latvijai līdzīga ir Lietuva, kas prezidēs 2027. gadā un “balstoties uz citu Eiropas valstu pieredzi”, plāno prezidentūrai tērēt aptuveni 100 miljonus eiro. Tātad līdzīgi kā Latvija. Plānotajā budžetā neietilpst tikai pasākumu rīkošana un viesu uzņemšana. Lietuvas Ārlietu ministrija ziņojusi, ka, piemēram, plāno uz laiku par aptuveni 100 cilvēkiem palielināt Lietuvas pārstāvniecībā ES strādājošo skaitu.

Secinājums:

Latvijas plānotās izmaksas 2028. gada ES prezidentūras organizēšanai būtiski neatšķiras no tām, ko iepriekšējos vai nākamajos gados plānojušas (un iztērējušas) citas, tajā skaitā ekonomiskās attīstības ziņā Latvijai līdzīgākās valstis. Salīdzinot izmaksas, jāņem vērā inflācija un patēriņa cenu izmaiņas, kas, piemēram, Latvijā no 2014. līdz 2022. gadam augušas par 40 procentiem. Nav arī zināms, vai visas valstis prezidentūras izmaksās ieskaita vienas un tās pašas izdevumu pozīcijas.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com

^{Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.} 

NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.