Latvija nenogalina savus iedzīvotājus, lai palīdzētu citai valstij; lielākā daļa pensionāru saņem vairāk par minimālo pensiju
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos popularitāti guvis kāds video par Latviju kā izgāzušos valsti. Ierakstā redzams vīrietis kreklā ar uzrakstu Russia jeb Krievija; ieraksta laikā viņš uzliek sev uz pleciem šīs valsts karogu. Viņš stāsta par Latviju kā “cauru kabatu” un izsaka vairākus maldinošus apgalvojumus.
Facebook kāds lietotājs šo TikTok video publicēja 25. janvārī. Ar to dalījušies vairāk nekā 600 cilvēku. Tajā vīrietis apgalvo:
“Latvijā cilvēki ar čemodāniem krāmējas un (lamuvārds) laiž projām.”
Migrācijas saldo jeb starpība starp Latvijā iebraukušo un no valsts izbraukušo cilvēku skaitu pēdējos gados ir uzlabojusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. 2022. gads migrācijā bija netipisks Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ, jo uz dzīvi Latvijā pārcēlās 23,5 tūkstoši ukraiņu bēgļu. Līdz ar to kopējais migrācijas saldo pēc daudziem gadiem bija pozitīvs un vidēji vienā dienā Latvijā iebrauca par 60 cilvēkiem vairāk nekā izbrauca. Taču arī pirms tam kopš 2016. gada iebraukušo un izbraukušo attiecība ir uzlabojusies un 2021. gadā, kad Ukrainā pilna mēroga kara vēl nebija, no Latvijas aizbrauca tikai 286 cilvēkiem vairāk nekā atbrauca. Līdz ar to nav pamata apgalvot, ka cilvēki “laiž projām”.
Vīrietis video arī stāsta:
“No savas minimālās algas jūs pat savu dzīvokli nevarat nomaksāt.”
No šī gada minimālā alga Latvijā ir 700 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb apmēram 585 eiro “uz rokas”. Nav skaidrs, par kādiem tieši maksājumiem runāts video. Taču kopējie ar mājokļa uzturēšanu saistītie izdevumi uz vienu mājsaimniecību dažādos valsts reģionos vidēji ir no 130 līdz 227 eiro mēnesī, rāda jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Re:Check jau pērn rakstīja par maldiem, ka Latvijā esot dārgākie komunālie maksājumi pasaulē.
Runātājs arī klāsta par Latvijas pensijām:
“Jūsu omes, (lamuvārds), kas visu mūžu kolhoza laikos strādāja, Latvijā saņem cik? 100–200 eirikus.”
Pērn 43% pensionāri saņēma 500 līdz 1000 eiro pensiju, 34% – 350 līdz 500 eiro, 7% pensija bija lielāka par 1000 eiro, janvāra nogalē informēja Labklājības ministrija. Tiesa, 16% no visiem pensionāriem pērn saņēma minimālo pensiju.
Vecuma pensiju Latvijā var saņemt tikai tie, kas strādājuši vismaz 15 gadus (no nākamā gada tie būs 20 gadi). Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Sanita Letapura skaidro Re:Check – ja cilvēka Latvijas apdrošināšanas stāžs ir vismaz 15 gadi, minimālās vecuma pensijas apmērs nevar būt mazāks par 188,10 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 226,60 eiro). Ar katru nākamo darba gadu pensijas apmērs palielinās. Viens no iemesliem mazai pensijai var būt mazs Latvijas apdrošināšanas stāžs, piemēram, ja cilvēks strādājis ārzemēs, vai arī tas, ka devies pensijā līdz 1996. gadam.
Ja cilvēkam uzkrāts vismaz 15 gadu stāžs, dzīvo Latvijā un viņam aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par minimālo, valsts no pamatbudžeta izmaksā pensijas daļu līdz noteiktajam minimālajam pensijas apmēram, skaidro VSAA.
Pirms vairākiem gadiem sociālajos medijos jau izplatīja maldus, ka Latvijā par 40 darba gadiem esot 136 eiro pensija. Re:Check par to rakstīja šeit. Arī tobrīd VSAA norādīja Re:Check, ka starp minimālo pensiju saņēmējiem ir arī cilvēki, kuri ilgstoši nav strādājuši, jo tos uzturējis kāds cits vai arī tie pavadījuši laiku, piemēram, ieslodzījumā. Tāpat saņemtās pensijas apjoms atkarīgs arī no nomaksātajiem nodokļiem. Pensija būs mazāka arī tad, ja cilvēks strādājis, piemēram, pusslodzi.
Tātad vairāk nekā 80 procentiem vecuma pensionāru pensija pārsniedz 350 eiro. Ja cilvēks saņem ļoti mazu pensiju, visticamāk, viņam Latvijā ir mazs darba stāžs vai arī viņš nav strādājis pilnas slodzes darbu.
Visbeidzot, vīrietis video arī pārmet Latvijai palīdzības sniegšanu citai valstij, nenosaucot vārdā Ukrainu:
“Latvija savus cilvēkus, savus iedzīvotājus, kas dzīvoja visu mūžu savā valstī, nogalina, viņa samīca, lai palīdzētu citai valstij. Kā jūs varat palīdzēt citai valstij, ja jūs nevarat palīdzēt saviem cilvēkiem, (lamuvārds).”
Nav nekāda pamata apgalvot, ka Latvija nogalinātu savus iedzīvotājus, lai palīdzētu citai valstij. Ukrainai sniegtās palīdzības vainošana naudas trūkumā citām vajadzībām ir plaši izplatīts Kremļa atbalstītāju naratīvs, par ko jau iepriekš rakstīja Re:Check (šeit, šeit, šeit, šeit un šeit). Izplatot šādu vēstījumu, tiek ignorēts fakts, ka lielākā daļa no sniegtās palīdzības Ukrainai ir iepriekš iegādāts bruņojums un cits militārais ekipējums.
Secinājums: Vairāk nekā 80 procenti Latvijas vecuma pensionāru saņem vismaz 350 eiro un vairāk, nevis “100 – 200 eirikus”. Ja pensija ir ļoti maza, visticamāk, cilvēkam Latvijā ir mazs darba stāžs. Latvijā pēdējos gados uzlabojusies iebraukušo un izbraukušo attiecība un nav pamata teikt, ka cilvēki no valsts bēg. Nav arī nekāda pamata apgalvojumam, ka Latvija nogalinātu savus iedzīvotājus, lai palīdzētu citai valstij.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
