Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta
“Latvijas pensijas – nosprāgsti-jau”. Teju piectūkstoš cilvēku Facebook dalījušies ar šādi komentētu attēlu, kur uzskaitītas minimālās pensijas valstī. Summas ir mazas, un cilvēki pie ieraksta spriež – vai tiešām varētu būt tā, ka pēc 15 nostrādātiem gadiem pensija būs vien 88 eiro, bet, strādājot sešus gadus ilgāk, pieaugs tikai par 16 eiro? Publicētā informācija par minimālajiem pensiju apjomiem ir precīza, taču izrauta no konteksta, radot maldinošu ainu. Tāpat kā vairums strādājošo Latvijā nesaņem minimālo algu 430 eiro, arī vairums pensionāru nesaņem minimālo pensiju
Trollis Maša?
Ieraksta autors, kas sevi nodēvējis par Mašu Suralmašu jeb Mašu no Uralmaša (mašīnbūves un militārās tehnikas koncerns Krievijā, ko vadīja mafijas grupējums), attēlu aizguvis no cita Facebook lietotāja, kurš savukārt to ņēmis no nra.lv raksta par minimālajām pensijām.
“Mašas” dienas režīms Facebook ir netipisks parastam lietotājam. Dienā profils dalās ar 15 – 30 ierakstiem. “Mašai” ir noteiktas īpašās aktivitātes stundas, kad reizēm jauni ziņojumi parādās ar ātrumu trīs ieraksti minūtē. Piemēram, 6.janvārī mazāk nekā 20 minūtēs “Maša” dalījās ar 17 ierakstiem. Visbiežāk viņu nodarbina dažādas netaisnības Latvijā un tas, cik daudz labāka bija dzīve Padomju Savienībā. Arī profila titulbilde ir Uzvaras piemineklis. Ieraksti reti gūst īpašu ievērību, taču informācija par pensijām acīmredzot guva atsaucību.
Kas saņem minimālo pensiju?
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati rāda, ka pensijas, kas nepārsniedz lielāko iespējamo minimālo pensiju jeb 140 eiro, saņem 36 tūkstoši jeb 8% no apmēram 450 tūkstošiem vecuma pensiju saņēmēju.
To skaitā ir arī cilvēki, kas saņem mazāk nekā minimālo pensiju. Vecuma pensiju Latvijā var saņemt tikai tie, kas strādājuši vismaz 15 gadus. Kā skaidro VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Baiba Felsberga, tie, kuri saņem mazāk nekā minimumu, daļu no šiem 15 gadiem strādājuši ārzemēs un pilnīgi visi papildu Latvijas pensijai to saņem arī no kādas citas valsts. Pensiju vēl kādā valstī, vai tā būtu ES dalībvalsts vai Krievija, saņem arī daļa to cilvēku, kam Latvijā ir minimālā pensija. Statistika par to, cik daudz ir šādu cilvēku, gan nav apkopota.
Felsberga stāsta, ka starp minimālo pensiju saņēmējiem arī ir cilvēki, kuri ilgstoši nav strādājuši, jo tos uzturējis kāds cits vai arī tie pavadījuši laiku, piemēram, ieslodzījumā. Tāpat jāatceras, ka saņemtās pensijas apjoms atkarīgs arī no nomaksātajiem nodokļiem. Ja kāds veic iemaksas no algas, kas saņemta strādājot pusslodzē, vai neveic iemaksas no pilnas algas, arī pensija būs mazāka nekā tā varētu būt.
Kā uzkrājam pensijas kapitālu?
Šobrīd, strādājot līdz pensijas vecumam un maksājot nodokļus, ir maza iespēja, ka nāksies saņemt vien minimālo pensiju. No visas algas “uz papīra”, no kuras tiek maksāti nodokļi, 20% tiek novirzīti pensiju uzkrājumiem. Pēc tam, ejot pensijā, šī uzkrājuma summu dala ar prognozēto gadu skaitu, cik ilgi izmaksājama pensija. Tā balstās Centrālās statistikas pārvaldes prognozēs par iedzīvotāju mūža ilgumu.
Manapensija.lv pieejams kalkulators, kas ļauj aprēķināt vecuma pensijas prognozēto apmēru. Piemēram, 20 gadus vecs cilvēks, kas sāk darba gaitas un pelna 500 eiro mēnesī, saskaņā ar prognozi par inflāciju un algu pieaugumu mūža beigās varētu pelnīt 1273 eiro un saņemt apmēram 688 eiro lielu pensiju.
Aprēķins tam, kāds pensijas kapitāls uzkrāts, gan ir nedaudz sarežģītāks, ja daļa darba stāža iegūta līdz 1995.gadam. Tad, lai aprēķinātu pensiju, vērā ņem darba stāžu līdz 1995.gadam un vidējo algu no 1996.gada līdz 1999.gadam.
Kā skaidro Felsberga, daļai iedzīvotāju vidējā alga šajā laikā bija pašreizējam dzīves līmenim neatbilstoša. Tādēļ cilvēki, kuri strādājuši vairāk nekā 30 gadus un vismaz piecus no tiem pēc 1995.gada, saņem atbalstu – šī summa tiek mākslīgi palielināta. Šobrīd vidējā alga 1996. – 1999.gadā tiek rēķināta kā vismaz 1108 eiro. Līdz ar to arī cilvēki, kas strādājuši vairāk nekā 30 gadus, parasti nesaņem minimālo pensiju.
Secinājums: Lai gan minimālais pensiju apmērs uzskaitīts pareizi, konteksta trūkums var radīt maldinošu iespaidu. Absolūtais vairākums saņem lielākas pensijas. Turklāt daļai no iedzīvotājiem, kas saņem minimālo pensiju, pienākas vēl kādas citas valsts pensija.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
