Baltijas valstīs globālā sasilšana, klimata pārmaiņas un ar tām saistītā politika ir kļuvusi par vienu no populārākajiem dezinformācijas tematiem. Piemēram, kāda Facebook lietotāja stāsta, ka globālā sasilšana ir “atsevišķu spēku slimās idejas” un metode cilvēces iznīcināšanai. Tā nav taisnība – globālā sasilšana ir teju visu pasaules klimata zinātnieku apstprināts fakts.
Ierakstā vēstīts:
“Nav nekādas pārkaršanas, nav nekādas sasilšanas – ir tikai atsevišķu spēku slimās idejas un diezgan trulās metodes cīņā par cilvēces iznīcināšanu.”
Nav taisnība
Pēdējo 150 gadu laikā globālā vidējā temperatūra ir palielinājusies par aptuveni vienu Celsija grādu, turklāt pēdējie desmit ir siltākie gadi kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras; no tiem 2023. gads ir karstākais novērojumu vēsturē. Galvenais straujā temperatūras kāpuma iemesls ir cilvēku darbība. To apstiprina teju visi pasaules klimata zinātnieki un viņu pētījumi.
Piemēram, 2021. gadā žurnālā Environmental Research Letters zinātnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītus pētījumu un izanalizēja nejauši izvēlētu 3000 pētījumu izlasi. Viņi secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina, ka cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes būtiski veicina klimata pārmaiņas. Proti, tās nav “tikai atsevišķu spēku slimās idejas”, kā lēš ieraksta autore.
Foto: Globālā vidējā temperatūra pa gadiem, salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850. līdz 1900. gadam. Avots: Lielbritānijas meteoroloģijas dienests Met Office.
Maldi par klimata pārmaiņām nav nekas jauns. Jau pagājušajā gadsimtā fosilā kurināmā ieguves uzņēmumi sāka dezinformācijas kampaņas, lai maldinātu par klimata pārmaiņām. Ar pašu finansētu domnīcu, “ekspertu” un politiķu palīdzību tie sabiedrībā radīja apjukumu par zinātnieku nostāju un klimata pārmaiņu faktiem. Pētnieki norāda, ka klimata maldu izplatīšanā vainojams arī neadekvātais veids, kā par klimata pārmaiņām runā mediji, it sevišķi ASV. Tas notiek, piemēram, biežāk atspoguļojot nevis pētnieku, bet skeptiķu un dažādu uzņēmumu asociāciju viedokļus.
Ieraksta autore arī stāsta par elektromobiļu ražošanas ietekmi uz vidi:
“Elektroauto savā būtībā ir milzīgs kaitējums mūsu zemei, dabai. Nevienam jau nav noslēpums, cik daudz derīgo, vērtīgo, smagā darbā (bērnu darbs), no zemes dzīlēm iegūto izrakteņu izniekots, lai radītu vienu it kā “braucošu” frīku.”
Trūkst konteksta
Elektromobiļi nav perfekti un arī rada kaitējumu dabai, taču ierakstā noklusēts iekšdedzes dzinēju izmantošanas radītais posts. Proti, arī fosilā degviela, ko izmanto tā sauktās parastās automašīnas, kaitē dabai. Piemēram, kā norāda Dienvidkalifornijas Universitātes pētnieki, naftas ekstrakcija no pazemes piesārņo gaisu, augsni, ūdens tilpes un gruntsūdeņus ar virkni vielu, kas kaitīgas cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Tāpat, piemēram, katru gadu vairāki tūkstoši tonnu naftas piesārņo dabu nejaušās noplūdēs.
Būtiska ir arī ietekme uz klimatu. Akadēmisku pētījumu rezultāti liecina, ka vairumā gadījumu ES elektromobiļi visā dzīves ciklā (materiālu ieguve, ražošana, izmantošana, utilizācija) rada mazāk siltumnīcefekta gāzu izmešu, un līdz ar to mazāk veicina klimata pārmaiņas. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit.
Fosilā kurināmā dedzināšanas iespaidā rodas siltumnīcefekta gāzes vecina globālo sasilšanu un līdz ar to arī klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņu iespaidā biežāk novērojams ekstrēms sausums, karstuma viļņi, plūdi, meža ugunsgrēki. Pēc atsevišķu pētnieku aplēsēm atkarībā no tā, cik ļoti paaugstināsies globālā vidējā temperatūra, klimata pārmaiņu dēļ varētu izmirt līdz pat 50% dzīvnieku sugu (vidējās aplēses ir aptuveni 8%). Klimata pārmaiņas arī tieši apdraud cilvēku veselību, iztiku un drošību.
Secinājums: Globālā sasilšana un cilvēku ietekme uz to nav afēra, bet gandrīz visu pasaules klimata zinātnieku apstprināts fakts. Lai gan elektromobiļi nav perfekta alternatīva, pētījumi liecina – visās dzīves ciklā, ieskaitot ražošanu un utilizāciju, elektromobiļi rada mazāk siltumnīcefekta gāzu izmešu nekā iekšdedzes dzinēju automašīnas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
