Krievijas karš Ukrainā nav mākslīgi radīts projekts
Nav taisnība apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Karš Ukrainā esot mākslīgi radīts, lai kādi vārdā nenosaukti cilvēki un korporācijas varētu piepelnīties. Tikmēr Ukraina ar Krieviju esot vienas ķēdes posms. Tā savus sekotājus sociālajos medijos maldina uzņēmējs Aivars Smans. Viņa video ir populāri gan Facebook, gan TikTok platformās, turklāt ne tikai Latvijā.
Re:Baltica pirms diviem gadiem rakstīja, ka Smans savulaik notiesāts par pasu viltošanu, bet viņa firmas bija nodarbojušās ar celtniecību un dimantu tirgošanu. 2022. gadā viņa sīkpartija Tautas kalpi Latvijai piedalījās arī Saeimas vēlēšanās, bet panākumus neguva. Sociālajos medijos viņš popularitāti guva, kritizējot valsti, izplatot dezinformāciju par Covid-19 un vēlāk par Ukrainu.
Smans savos video krieviski regulāri izsakās par karu Ukrainā un tie iemanto popularitāti ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Viņš tos publicē gan savā TikTok profilā (to ar “patīk” atzīmējuši 464 tūkstoši), gan Tautas Kalpi Facebook lapā, kurai seko 45 tūkstoši lietotāju.
Kādā ļoti populārā 6. decembra video Smans stāsta, ka Ukrainai neviens vairs nevēlas palīdzēt, bet uz Ukrainas rēķina mēģina nopelnīt:
“NATO un sabiedrotie izdarīja vienkārši šausmīgas lietas, lai varbūt kaut kā samazinātu Krievijas militāro potenciālu, lai varbūt uz Ukrainas rēķina izdarītu savas kardinālas lietas, lai pārdotu ieročus, lai pārdotu vecos ieročus un šodien, saprotot, ka situācija ir bezcerīga, pamestu Ukrainu, kas noasiņo.”
Šim video TikTok ir 393 tūkstoši skatījumu un gandrīz 4000 lietotāju to atzīmējuši ar “patīk”. Arī Facebook ar šo video dalījās vairāki simti.
ASV un ES militārais atbalsts Ukrainai tiešām samazinājies, taču nav pamata teikt, ka neviens Ukrainai vairs nevēlas palīdzēt. ES plānoto 500 miljonu eiro piešķīrumu bloķē tikai Ungārija, taču ES plāno pie sarunām par finansējuma piešķiršanu atgriezties februāra sākumā. Arī ASV lēmums par turpmāko atbalstu Ukrainai nav pieņemts, jo Republikāņu partija Kongresā to bloķē, censdamās apmaiņā panākt sev tīkamu lēmumu pieņemšanu. Taču nav pamata prognozēt, ka vienošanās netiks panākta. Tikmēr, piemēram, Vācija paziņojusi par jaunu 1,3 miljardu vērtu palīdzību Ukrainai, bet Lielbritānija paziņojusi, ka tās atbalsts Ukrainai nākamgad nemazināsies vai pat būs lielāks nekā līdz šim.
Arī citos video Smans turpina vēstīt, ka Krievijas izraisītais karš Ukrainā patiesībā esot “projekts”, lai kāds varētu piepelnīties. Piemēram, 3. decembra video viņš nosaucis “Ukraina – māņu upuris” (krievu val. – Украина жертва обмана), vedinot domāt, ka Rietumi Ukrainu piemānījuši. Pasaules sabiedrība esot izdomājusi kārtējo ienaidnieku – Krieviju, bet izmantojot Ukrainu, lai īstenotu savus ambiciozos plānus. “Skaidrs, ka Ukrainu vienkārši izmanto,” klāsta Smans.
Savukārt, piemēram, nesenā 19. decembra video Smans pārstāsta sarunu ar kādu latviešu paziņu par karu Ukrainā. Secinājums esot bijis, ka šī ir “mākslīgi radīta situācija”. Smans turpina:
“Tāpat kā Covid bija mākslīgi radīts, lielas korporācijas nopelnīja miljardus, tāpat karš Ukrainā ir mākslīgs radījums, kur lielas korporācijas pelna miljardus (..) Vadoņi, kas šobrīd valda gan pār Krieviju, gan Ukrainu, ir viena ķēdes posma daļa šajā pasākumā. Viens ir labais policists, bet otrs – sliktais. Viens uzbrūk, bet otrs aizstāvas.”
Šim video Facebook ir 52 tūkstoši skatījumu. Taču nav nekāda pamata apgalvot, ka karu Ukrainā būtu kāds mākslīgi radījis, bet Ukraina un Krievija tajā būtu uz vienu roku kā labais un sliktais policists. Karu iniciēja un sāka Krievija. Pēc nepamatotas un gadiem ilgušas Ukrainas vainošanas genocīdā, nacismā un draudu radīšanā pērn 24. februārī Krievija Ukrainā īstenoja pilna mēroga iebrukumu. Rietumu valstu vainošana karā vai karš kā kāda globāla un pret cilvēci kopumā vērsta plāna sastāvdaļa ir populārs prokremlisks naratīvs, kas bieži tiek izplatīts Krievijas un Baltkrievijas valsts informācijas kanālos un sociālajos medijos. Līdzīgu naratīvu izmanto arī sazvērestību teoriju piekritēji. Re:Check to skaidroja vairākkārt, piemēram, šeit.
Smans nereti savos video lamā Ukrainas vadību, bet slavē tautu. Piemēram, 6. decembra video viņš salīdzina ukraiņus ar latviešiem:
“Parādiet man pasaulē tādu valsti, kas ies karot, brīvprātīgi aizstāvēt savu dzimteni. Latvijā pat nevar salasīt cilvēkus, lai vienkārši ietu militārajā dienestā. Neiet cilvēki, neiet, jo viņi nemīl tā savu Latviju kā ukraiņi mīl savu valsti.”
Tomēr tas ir maldinoši. Pēc obligātā aizsardzības dienesta ieviešanas Latvijā tam aicināja pieteikties brīvprātīgi. Šī gada vasarā mediji vēstīja, ka pirmajā iesaukumā dienestu brīvprātīgi uzsāks 254 karavīri. Arī otrajam iesaukumam brīvprātīgi bija pieteikušies 224 cilvēki. Savukārt jau par trešo iesaukumu tika lēsts, ka obligāti varētu būt jāiesauc 600–700 cilvēku.
Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta – viedoklis.
The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
