Sociālo mediju un saziņas lietotņu grupās dezinformatori izplata ziņas, ka vairākās Krievijas pilsētās ukraiņi ar indīgu smaržu paraugiem cenšas nogalināt iedzīvotājus. Viltus ziņa gada sākumā izplatījās Krievijā, bet tagad publicēta arī Latvijā. 

Pēc tīmeklī atrodamās informācijas šī viltus ziņa tika radīta šā gada februārī – gandrīz vienlaikus vairākās Krievijas pilsētās, piemēram, Ņižņijtagilā, Novosibirskā un Volgogradā. Vietējie mediji un tiesībsargājošās iestādes apstiprināja, ka bailēm nav nekāda pamata, taču biedēšana arvien turpinās. Dažkārt “indētāji” ir ukraiņu sievietes, bet citreiz – kāds no Luhanskas atbraucis ukrainis tumšā automašīnā.

Novembrī vairāki zināmi dezinformatori šīs pašas baumas izplatīja latviski, piebilstot, ka tagad tā notiekot arī Rīgā.

Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.

Latviešu valodā publicētajiem ierakstiem pievienots audioieraksts, kurā dzirdami it kā četru cilvēku stāsti no Krievijas okupētās Ukrainas pilsētas Luhanskas, kā arī no Tomskas un Novosibirskas Krievijā. Visi runātāji stāsta vienu un to pašu, proti, ka pa pilsētu staigājot sievietes, kas piedāvā pasmaržot it kā smaržas. Taču tā esot inde un cilvēku sagaidot “pēkšņa nāve pēc kāda laika”. Audio ierakstā aicināts pārsūtīt ziņu “pa čatiem” un “visus brīdināt”. Viens no runātājiem vedina domāt, ka to dara ukrainietes. Arī šīm baumām nav nekādu pierādījumu. Valsts policijas preses sekretāre Simona Grāvīte Re:Check apstiprināja, ka Latvijā šādu gadījumu nav bijis.

Secinājums: Ziņa, ka Krievijā, Ukrainā un citās valstīs ukrainietes indē cilvēkus, ir bez jebkādiem pierādījumiem. 

Visu atbildību par Eiropas Mediju un informācijas fonda (EMIF) atbalstīto saturu uzņemas materiālu autori. Tam nav jāatspoguļo vai tas nav jāuztver kā EMIF vai fonda partneru – Calouste Gulbenkian fonda un Eiropas Universitātes institūta  – viedoklis.

The sole responsibility for any content supported by the European Media and Information Fund lies with the author(s) and it may not necessarily reflect the positions of the EMIF and the Fund Partners, the Calouste Gulbenkian Foundation and the European University Institute.


Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com. Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. 


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.