Informācijai par cilvēku ietekmi un klimata sakaršanu ir zinātnisks pamats
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts par jauno sabiedriskai apspriešanai nodoto Klimata likumprojektu. Ieraksta autors aicina sabiedriskajā apspriešanā izteikties pret to, taču viņš izmanto maldinošus argumentus, noliedzot klimata pārmaiņu zinātnisko pamatotību.
Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā šo likumprojektu, lai veidotu juridisko ietveru Latvijas klimata politikai. Likumprojekts nodots publiskai apspriešanai 4. septembrī, un tā turpināsies līdz 18. septembrim. Ar jauno likumprojektu paredzēts vienkopus apvienot visus ar klimata pārmaiņām saistītos jautājumus, kas noteikti jau šobrīd vai paredzēti tuvākajā nākotnē. Ar to vēlas nodrošināt klimata pārmaiņu ierobežošanu un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, nodrošinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu. Eiropas klimata politikā Latvijas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam par 17%, salīdzinot ar 2005. gadu. Katrai Eiropas Savienības dalībvalstij mērķus šajā jautājumā noteic Kopīgo centienu sadales regula. Tas iepriekš skaidrots arī medijos, piemēram, par to vēstīja Latvijas Radio 2021. gadā.
Kāds lietotājs 6. septembrī Facebook aicināja izteikties pret likumprojektu un vēstīja:
“Valdība grib mūs iedzīt dziļāk vienā vietā, bez nekāda zinātniskā pamata, bet ar savu finansiālo interešu pamatu, jo, ja viņi izbīdīs šo, iedzīvotāji un Eiropa caur Latvijas valdību dos naudiņu viņu ārvalstu akciju sabiedrībām uz nebēdu.”
Nav nekāda pamata apgalvot, ka valdība ar šo likumprojektu paredz Latvijas un ES naudas maksājumus kādiem ārvalstu uzņēmumiem. Viņš turpina:
“Turklāt, visa informācija par klimata pārmaiņām ir balstīta uz slima suņa murgiem un par visai Latvijas zinātnei izdalīto naudu pat 10% no pētījuma nevar izpildīt! Pasaule mainās un mainīsies, govs purkšķi to nenogalina!”
Ar ierakstu dalījušies 500 lietotāju. Tomēr nav pamata apgalvojumiem, ka klimata pārmaiņas balstītas uz “slima suņa murgiem” vai tām nav nekāda zinātniskā pamata. Straujās globālās sasilšanas galvenais cēlonis ir siltumnīcefekta gāzes, kuras rodas no fosilo energoresursu dedzināšanas, tā saukto F-gāzu izmantošanas rūpniecībā, intensīvas mēslošanas un lopkopības (galvenokārt no liellopu un aitu audzēšanas). Par to, ka iemesls ir cilvēku saimnieciskā darbība, vienisprātis ir absolūtais vairums klimata pētnieku, un par to Re:Check ar atsaucēm uz pētījumu apkopojumiem un aptaujām ir rakstījis vairākkārt.
Piemēram, 2021. gadā pētnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un ar nejauši izvēlētas 3000 pētījumu izlases palīdzību secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina – mūsdienu klimata pārmaiņas ir cilvēku radītas. Savukārt citā publikācijā norādīts, ka no 24 tūkstošiem 2013. un 2014. gadā publicētiem pētījumiem tikai piecos noliegta cilvēku ietekme uz klimatu. Šo nostāju apstiprina arī, piemēram, ANO Starptautiskā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA, kā arī zinātņu akadēmijas un zinātnieku biedrības. Lai gan klimata pārmaiņas notiek arī dabiski, pēdējo 150 gadu laikā vidējā globālā temperatūra ir paaugstinājusies straujāk nekā jebkad – tieši iepriekš minēto iemeslu dēļ.
Ieraksta autors arī publicē attēlus ar laika ziņu kartēm no Zviedrijas, uz kuriem redzams uzraksts “false” jeb “nepatiess”. Tie popularitāti guvuši jau iepriekš un ar tiem centās parādīt, ka mediji ar meteoroloģisko karšu palīdzību cenšas pārspīlēt klimata pārmaiņu nopietnību. Par šādām kartēm pavasarī rakstīja arī Re:Check. Konkrētās laika ziņu kartes nav no 1986. un 2022. gada, bet gan divu dažādu Zviedrijas telekanālu kartes no 2016. un 2021. gada.
Secinājums: Latvijā patiesi sabiedriskajai apspriešanai nodots Klimata likumprojekts. Taču ieraksta autoram nav taisnība, ka informācijai par klimata pārmaiņām nav zinātniska pamata vai tā esot balstīta uz “slima suņa murgiem”. Pētījumi parāda, ka cilvēku saimnieciskā darbība būtiski ietekmē klimata pārmaiņas; par to vienisprātis ir absolūts vairums nozares zinātnieku.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
