Drīzāk nav taisnība- apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs

Ārsts imunologs Lauris Līcītis 2017. gadā Latvijas Kristīgā radio raidījumā Aktuālā diskusija izplatīja maldinošu informāciju par vakcīnu drošību. Viņš stāstīja, ka vakcīnu palīgvielas – alumīnijs un dzīvsudraba sāļi – it kā esot bīstami veselībai. Līcīša teiktais ir pretrunā ar zinātniskajā literatūrā atrodamo informāciju. Raidījuma fragmenti vēl šobaltdien tiek pārpublicēti sociālajos medijos – ar vienu no tiem šogad aprīlī dalījušies vairāk nekā 900 cilvēku.

Līcītis video klāsta:

“Vakcinācijai ir divas medaļas puses. Viena ir šī te antigēnā puse, bet otra ir konservanti, kas tiek izmantoti vakcīnas pagatavošanā. Šī otrā puse ir ļoti satraucoša, jo tad, ja paskaita visu vakcīnu kopumu, ko bērns saņem līdz deviņiem mēnešiem, tad mēs sasniedzam, piemēram, alumīnija kritisko pieļaujamo toksisko daudzumu organismā līdz tiem deviņiem mēnešiem.”

Alumīnijs ir ķīmiskais elements, kas atrodams vidē, mātes pienā un lielā daļā pārtikas produktu, piemēram, maizē, dārzeņos un piena aizstājējos. Alumīnija sāļus kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem pievieno arī vakcīnām, jo tas palēnina aktīvo vielu izdalīšanos un stimulē imūno sistēmu, lai tā labāk “iemācās” cīnīties pret attiecīgo patogēnu. Vakcīnas satur pavisam nedaudz alumīnija sāļu. Piemēram, Latvijas bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajās vakcīnās vienā potes devā ir 0,6 miligrami vai mazāk alumīnija jonu.

ASV pētnieki 2011. gadā modelēja, cik alumīnija ķermenī uzkrājas no vakcinācijas un pārtikas pirmajās 400 bērna dzīves dienās. Lai gan alumīnija slogs no vakcinācijas bija lielāks nekā no pārtikas, tas tik un tā bija neliels un vairākas reizes mazāks nekā par bīstamu atzīst ASV Toksisko vielu un slimību reģistra aģentūra. Pētnieki norāda, ka alumīnijs var radīt veselības traucējumus, taču tas notiek pie lielām alumīnija devām (piemēram, regulāri to ieelpojot darba vietā) vai cilvēkiem ar nieru traucējumiem, kam ir grūtības elementu izvadīt no organisma.

Citā – 2017. gadā ASV Hārvarda medicīnas skolas – pētījumā ārsti un zinātnieki analizēja alumīnija līmeni 9–13 mēnešus vecu mazuļu asinīs un matos. Viņi secināja, ka alumīnija līmenim ķermenī nav saistības ar to, vai un cik daudz bērni dzīves laikā saņēmuši alumīniju saturošas potes. Līdzīgus rezultātus 2013. gadā ieguva arī pētnieki, kas dienu pēc vakcinācijas pārbaudīja alumīnija līmeni asinīs un urīnā divus mēnešus veciem pāragri dzimušiem mazuļiem (pāragri dzimuši mazuļi ir alumīnija neirotoksisko efektu riska grupa). Līcītis arī stāsta, ka alumīnijs uzkrājas galvas smadzenēs. Taču jānorāda, ka tikai 1% ķermenī uzkrātā alumīnija atrodas smadzenēs. Galvenokārt tas akumulējas kaulos (60%), plaušās (25%) un muskuļos (10%).

Vēl Līcītis lēš, ka potes ar alumīniju izraisa smadzeņu bojājumus, kas palielina smadzeņu vēža un autisma risku:

“Konkrēti alumīnija šādi izraisītie bojājumi, proti, tie ir tādi mikro iekaisuma perēklīši. (..)Tas ļoti stipri paaugstina risku saslimt ar smadzeņu audzējiem, kas diemžēl ir konstatēts, ka pēdējos gados arvien vairāk pieaug. Tas ir autisms, ko saista ar smadzeņu disfunkcionāliem darbības traucējumiem. Tās ir onkoloģiskas saslimšanas. Pie atsevišķām vakcīnām, tie ir kuņģa-zarnu trakta audzēji.”

Vairākos sistēmatiskos akadēmiskos pētījumu apkopojumos ir secināts, ka kopumā vakcīnām (arī tām, kas satur alumīniju) nav saiknes ar autismu. To norāda arī veselības institūcijas, piemēram, Latvijas Bērnu Klīniskās universitātes slimnīca, Pasaules Veselības organizāciju un ASV slimību kontroles centrs.

Autisma cēloņi ir dažādi un ne līdz galam saprasti. To var izraisīt dažādas ģenētiskās mutācijas, vides faktori un to kombinācijas. Daži pētnieki uzskata, ka alumīnijs varētu būt saistīts ar autismu, un lēš, ka nepieciešams vairāk izpētes. Zinātnieku akadēmiskajā žurnālā Metabolic Brain Disease raksta, ka pētījumos, kas šo saikni atrod, bieži vien ir būtiskas nepilnības metodēs vai datu analīzē. Šādu nepilnību dēļ tie dažkārt tiek atsaukti. Tāpāt viņi norāda, ka tad, ja alumīnijs potēs izraisītu autismu, tā izplatībai sabiedrībā būtu jābūt daudz augstākai.

Mīts, ka vakcīnas izraisa autismu, sāka izplatīties pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Tolaik akadēmiskais žurnāls Lancet publicēja pētījumu, kurā tika apgalvots, ka masalu vīruss ir saistīts ar autismu. Vēlāk autors Endrū Veikfīlds sāka maldīgi apgalvot, ka autisma cēlonis ir arī masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta (MMP) kombinētā vakcīna. Šo mītu tolaik palīdzēja izplatīt arī mediji, dodot ētera laiku vecākiem, kas bērnu autismā bez pierādījumiem vainoja potes, vakcīnspektiskām slavenībām un advokātiem, kas cerēja sākt liela mēroga tieslietas. Ar laiku Veikfīlda pētījumā izmantoto metožu kvalitāte un ticamība tika atzīta par apšaubāmu, bet rezultāti – par nepatiesiem. 2010. gadā Lancet publikācija tika atsaukta un Veikfīlds zaudēja ārsta licenci. Mīts turpina izplatīties arī mūsdienās. Plašāk par mīta izcelsmi skaidrots BKUS rakstu sērijā Meli, meliņi un epidēmiskā histērija jeb Veikfīlda sindroms (šeit).

Akadēmisko publikāciju meklēšanas rīkā Google Scholar Re:Check neatrada pētījumus, kas apstiprina alumīniju saturošu vakcīnu saistību ar smadzeņu un cita veida vēžiem vai audzējiem.

Turpinājumā Līcītis stāsta, ka arī citas vakcīnu sastāvdaļās esot kaitīgas:

“Arī citi tie komponenti, kas tiek izmantoti vakcīnu pagatavošanā. Arī tai skaitā runa ir par dzīvsudraba sāļiem. (..) Arī šie te komponenti vakcīnās (..) viņi diemžēl bojā orgānu sistēmas.”

Latvijas BKUS informatīvajos materiālos norādīts, ka dažās vakcīnās izmanto konservantu – dzīvsudraba sāli tiomersālu. Šī viela tādā daudzumā, kāda tā ir vakcīnās, netiek uzskatīta par bīstamu cilvēku veselībai. Piemēram, 2020. gadā, apkopojot pētījumus, starptautisks zinātnieku kolektīvs secināja, ka tiomersālam nav saistības ar autismu vai smadzeņu, kustību un uzvedības traucējumiem. Drošības apsvērumu dēļ tomēr lielā daļā vakcīnu šo vielu vairs neizmanto. Latvijā vakcīnas, kas iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, nesatur ne triomersālu, ne citus dzīvsudraba sāļus.

Re:Check par Līcīša video citā kontekstā rakstīja jau 2020. gadā (šeit). Tolaik jautājām, kādos avotos Līcītis balsta savu viedokli par palīgvielu bīstamību. Viņš atbildēja, ka informāciju smēlies nesenā 2018. vai 2019. gadā publicētā pētījumā, kurā atklāta organismā uzkrātā alumīnija saistība ar Alcheimera slimību. Taču konkrētu pētījuma nosaukumu vai autorus viņš tolaik nenosauca. Jāatgādina, ka video tapa 2017. gadā. Tāpat Līcītis sarunā minēja, ka “80% visu pētījumu ir fikcija, tie nav uz pierādījumiem balstīti”. 

Līcītis izplatījis dezinformāciju arī par Covid-19 un tā potēm. Viņš apgalvojis, ka veterinārās pretparazītu zāles ivermektīns palīdz pret slimību un ka Covid vakcīnās esot grafēns. Re:Check par šiem maldiem iepriekš rakstījis šeit un šeit.

Secinājums: Vakcīnās ir pavisam neliels alumīnija daudzums, un vakcinācija to ķermenī līdz nedrošam līmenim nepalielina. Patlaban tiek uzskatīts, ka alumīnijs vakcīnās nav saistīts ar autismu, bet daži pētnieki uzskata, ka par to nepieciešams veikt vairāk pētījumu. Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada pierādījumus, ka alumīnijs vakcīnās izraisa smadzeņu vēzi. Latvijas vakcinācijas kalendāra nav iekļautas vakcīnas ar dzīvsudraba sāļiem. Dzīvsudraba sālim tiomersālam, ko vakcīnās dažkārt izmanto kā konservantu, nav novērota kaitīga ietekme uz cilvēku veselību.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.