Kremlis Baltijas jūras piesārņojuma piesegā cer slēpti bīdīt savas intereses NATO ierobežošanai, liecina noplūduši dokumenti.
Pērn oktobrī nelielajā piejūras kūrortpilsētiņā Svetlogorskā, Kaļiņingradas apgabalā, sabrauca virkne ļaužu no Krievijas un Baltkrievijas. Atpūtas kompleksā sapulcētie politiķi, eksperti un akadēmiķi mēģināja rast veidus, kā Krievija un Baltkrievija – valstis, kas “patiešām cenšas nodrošināt stabilitāti visas planētas vārdā” – varētu pretoties Rietumu izvērstajam “sankciju karam”, liecina informācija foruma mājas lapā.
Ideja dalībniekiem rodas jau pirmajā dienā. Krievijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību nacionālās izpētes institūta (IMEMO) prezidents Aleksandrs Dinkins ierosina veidot forumu “Baltijas platforma”. Baltija draudot pārvērsties par “NATO iekšējo jūru”, tāpēc vajagot formātu, kur “konstruktīvi apspriest Kaļiņingradas apgabala attīstību.” Viņam piekrīt Krievijas diplomātu un spiegu kalves, Maskavas Valsts Starptautisko attiecību universitātes (MGIMO), rektors Anatolijs Torkunovs.
“Baltijas platforma” ļautu Krievijai veidot savu stāstījumu par pierobežas valstīs notiekošo. Pretējā gadījumā “baltieši sagrābuši monopolu” un visu pasniedz “savā mērcē”, skaidroja Torkunovs. Platformas ideja tika pielīdzināta pazīstamajam Valdaja diskusiju klubam vai Sanktpēterburgas starptautiskajam ekonomikas forumam.
“Šodienas pasākums bija sava veida izmēģinājums šim projektam,” vietējai presei skaidro Aleksandrs Nosovičs, kurš tiek pieteikts kā “Kaļiņingradas politologs un starptautisko notikumu žurnālists”.
Pasākums tiešām kalpo kā vieta idejas notestēšanai plašākai auditorijai. Taču Nosovičs nav nekāds žurnālists, bet gan Kremļa ietekmes aģents, kurš gadiem no Krievijas prezidenta administrācijas saņem norādījumus, par ko runāt publiski. Savukārt projekts “Baltijas platforma” ir jauna Krievijas stratēģu un akadēmiķu ideja, kā izkļūt no diplomātiskās izolācijas un slēpti bīdīt savas ģeopolitiskās intereses.
To apliecina slepeni dokumenti, kas nonākuši Re:Baltica rīcībā starptautiska žurnālistu sadarbības projekta ietvarā. Tie rāda, kā Kremlis, izmantojot Baltijas jūras vides piesārņojuma problēmu, cer netieši atsākt komunikāciju ar Rietumiem un nepieļaut NATO spēku paplašināšanos reģionā.
Lietuvas drošības dienesta, VSD, direktors Dariuss Jaunišķis skaidro, ka šāda taktika nav nekas jauns. “Krievija ir mēģinājusi izmantot starptautiskas platformas un dabas aizsardzību savās interesēs, piemēram, kad mēģināja kavēt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvi,” Jaunišķis skaidroja Re:Baltica sadarbības partneriem no Zviedrijas. Lietuva šo un līdzīgas iniciatīvas uztverot kā vienu no rīkiem, ar kuriem Kremlis cenšas uzturēt savas ietekmes operācijas citās valstīs. Kanta Baltijas Federālā universitāte Kaļiņingradas apgabalā ar līdzīgiem projektiem nodarbojoties jau gandrīz desmit gadu, bet sakaru veidošanu izjaucis Krievijas karš Ukrainā.
Lai veidotu dialogu, drīkst pārspīlēt
Pēc Kaļiņingradas foruma divi akadēmiķi no vadošajām Krievijas universitātēm jau 2023.gada janvārī izstrādā detalizētu plānu “Baltijas platforma” ieviešanai. Dokuments, kas ir Re:Baltica rīcībā, ieskicē gan vajadzību pēc tā, gan darāmos darbus.
“Jaunajos politiskajos apstākļos Krievija un Baltkrievija (..) saskaras ar sarežģītiem izaicinājumiem. Rietumu pasaule, pirmkārt, tās anglosakšu daļa, novedusi starptautisko kārtību dziļā krīzē,” ievadā raksta autori. Lielākā daļa starptautisko sadarbības projektu esot iesaldēti vai izbeigti. Piemēram, Krievijas dalība Eiropas Padomē un Baltijas jūras valstu padomē.
Izveidojot “Baltijas platformu”, varētu atsākt komunikāciju ar citām valstīm. Starp sarunām par klimata izmaiņām Baltijā, dzeramā ūdens kvalitāti un enerģētisko neatkarību stratēģijas autori grib virzīt tematu par “nepieciešamību pēc “amortizācijas”, ko atstājusi reģiona militarizācija”.
Valsts drošības dienests (VDD) Re:Baltica skaidro, ka šādā veidā “agresorvalsts Krievija mēģina panākt NATO sabiedroto spēku klātbūtnes samazināšanu Baltijas jūras reģionā.” Šis mērķis sakrīt arī ar Kremļa stratēģiskajiem plāniem, kas tika izstrādāti vēl 2021.gadā un arī ir Re:Baltica rīcībā.
No “Baltijas platforma” apraksta nojaušams, ka autoriem ir grūti projektā iekļaut Baltkrieviju, jo tai nav robežas ar Baltijas jūru. Rezultātā atrasts skaidrojums, ka caur Baltkrieviju plūstošās upes Nemuna un Daugava ietek Baltijas jūrā. “Upes nes būtisku piesārņojuma potenciālu. Šeit ir, ko apspriest.”
“Lai veicinātu dialogu,” projekta autori kā risinājumu piedāvā “dramatizācijas metodes izmantošanu.” Tas nozīmē “atsevišķu problēmu hiperbolizāciju un jaunu problēmu atklāšanu, katastrofisko scenāriju modeļu izveidi.” Uzmanība jāpievēršot arī terminiem. Jāizmantojot jēdzieni, “kas nav saistīti ar “Pribaltiku” un kuri ir neitrāli, piemēram, “Baltijas reģions” vai vairāk Eiropas valstīm pazīstamais “Lielais Baltijas reģions”.”
VDD Re:Baltica skaidro, ka šādu jēdzienu izmantošana ļautu “projektu paplašināt un izvērst ietekmes kampaņas ne tikai Baltijā, bet arī citās Baltijas jūras reģiona valstīs – Dānijā, Islandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Vācijā un Zviedrijā.”
To apstiprina arī stratēģijā minētie potenciālie sadarbības partneri – nepolitiskas organizācijas un akadēmiskas iestādes. Piemēram, Stokholmas universitātes Baltijas jūras centrs, Somijā bāzētā HELCOM jeb Helsinku komisija un Reģionālais vides centrs Centrālajā un Austrumeiropā, kam līdz 2021.gadam bija birojs arī Rīgā. Iekļaut vācu – skandināvu daļu plāna autoriem šķiet būtiski, lai būtu pretsvars “pribaltiem” no bijušās PSRS trijotnes.”
VDD pieļauj, ka, pārliecinot dažādu jomu ekspertus Rietumos par nepieciešamību “glābt” Baltijas jūru,” Kremlis cer, ka “tie izdarīs spiedienu uz Rietumvalstu politiķiem, veicinot Krievijas interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu.”
Stokholmas universitātes Baltijas jūras centra vadītāja kolēģim no Zviedrijas avīzes Expressen atbildēja, ka par šādu projektu nav dzirdējuši un nav uzrunāti. “Ir sasodīti bēdīgi, ka esam pieminēti šādā dokumentā,” norādīja Tīna Elfvinga (Tina Elfwing) un izteica cerību, ka šīs informācijas nonākšana atklātībā “liks Zviedrijas universitātēm, kas nodarbojas ar Baltijas jūras izpēti, atvērt acis, ka šādi divdomīgi gājieni tiek plānoti, un tas ir veids gan ietekmes meklēšanai, gan informācijas vākšanai.”
Savukārt HELCOM preses dienests atbildēja, ka sadarbība ar Krieviju apturēta. Demonstrējot savu nostāju, HELCOM nepiedalījās arī šogad Sanktpēterburgā notiekošajā “Baltijas jūras diena 2023” pasākumā. Tajā septiņi Krievijas reģioni parakstīja vienošanos ar mērķi “kopīgi aizstāvēt Baltijas ūdens sistēmas ekoloģiju”, ziņo vietējā avīze.
Martā pāriet pie virsuzdevuma
“Baltijas platformas” koncepcijai pievienots arī ieviešanas grafiks. No janvāra līdz martam bija jāizveido organizatoru komiteja, jāsāk reklamēt ideju Kaļiņingradas apgabala medijos ar uzsvaru uz pieaugošo militarizāciju kā apdraudējumu, un jāaktivizē pilsoniskās sabiedrības pārstāvji Baltijā un citās Eiropas valstīs. Pie tiem pieskaitāmi zinātnieki, kultūras darbinieki un reliģiskie līderi.
Kā potenciālie organizatoru komitejas dalībnieki norādīti Kaļiņingradas apgabala gubernators, jau augstākminēto universitāšu pārstāvji Dinkins un Torkunovs, kā arī pārstāvji no Kanta vārdā nosauktās Baltijas federālās universitātes Kaļiņingradā, Sanktpēterburgas un Baltkrievijas valsts universitātēm.
Martā tika plānota pāreja uz “virsuzdevumu” – aktīva vēstījuma izplatīšana par to, ka krievi iestājas pret Baltijas militarizāciju un ir “par mierīgu un abpusēji izdevīgu reģiona problēmu risinājumu.”
Vai konkrētie plāni tika realizēti, nav zināms. Kaļiņingradas mediju arhīvu analīze internetā nerāda publikāciju masveida pieaugumu par piesārņojuma problemātiku Baltijas jūrā. VDD norāda, ka atsevišķas publikācijas par projekta sākšanu atrodamas pērnā gada nogalē Krievijas un Baltkrievijas propagandas medijos, bet Latvijas informatīvajā telpā saistītas aktivitātes VDD līdz šim nav novērojis.
Krievijas mēģinājumu izmantot Baltijas jūras valstu reģiona sadarbību savas ietekmes veidošanai pētnieciskie žurnālisti atklāja arī 2021.gadā. Toreiz Putinam pietuvinātā oligarha Jevgēņija Prigožina organizācija rīkoja virtuālu diskusiju “Baltijas jūras reģiona stratēģiskais dialogs”, kurā par aktuālajiem ES dienaskārtības jautājumiem aicināja diskutēt pārstāvjus no Baltijas valstīm, Polijas un Vācijas. Diskusija apzināti tika fokusēta uz ekonomiku, vides politiku un enerģētiku, lai dalībniekiem neradītu aizdomas par pasākuma slēpto dienaskārtību.
“Visticamāk, pasākuma mērķis bija ekspertu un viedokļu līderu tīkla veidošana reģionā, lai attīstītos kontaktus varētu izmantot sarežģītāku ietekmes pasākumu īstenošanai nākotnē,” Re:Baltica norādīja Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kas publiski aicināja amatpersonas un dažādu jomu ekspertus uzmanīties no naivas iekrišanas Krievijas ietekmes tīklos.
Autore Inga Spriņģe (Re:Baltica)
Redaktore Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Vizuālais noformējums Karl-Erik Leik / Delfi Estonia
Tehniskais atbalsts: Madara Eihe
Raksts tapis sadarbībā ar delfi.ee, NDR, WDR, Lietuvas sabiedrisko TV (LRT), Yahoo News, Süddeutsche Zeitung, Expressen, VSquare, Frontstory.pl, Dossier Center, Kyiv Independent.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
