Sociālajā medijā Facebook atkārtoti populārs kļuvis kāds pērnā gada video, kas satur nepatiesu un no konteksta izrautu informāciju par 5G un citu mobilo telefonu tehnoloģiju ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību. Ar to dalījušies aptuveni 10 tūkstoši cilvēku.
Mobilo sakaru tehnoloģijās, tajā skaitā 5G, izmanto noteiktu frekvenču elektromagnētisko starojumu – radioviļņus jeb radio frekvenču (RF) starojumu. Ar tā palīdzību dažādas ierīces, piemēram, mobilie telefoni var sazināties ar mobilo sakaru bāzes stacijām. Video vairāki cilvēki cits pēc cita stāsta, ka šis starojums kaitē veselībai: izraisa reiboņus, galvas sāpes, nogurumu, grūtībās koncentrēties, trauksmi, kognitīvos traucējumus, kardiomiopātiju, muskuļu spazmas, neiroloģiskās kaites, dažādus vēžus un citus veselības traucējumus.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka akadēmiskos pētījumos nav konstatēta RF starojuma negatīva ietekme uz veselību īstermiņā, piemēram, uz smadzeņu aktivitāti, miegu, kognitīvajām spējām, sirdsdarbību vai asinsspiedienu. Turklāt, ievērojot starptautisku organizāciju rekomendācijās vai Latvijā pieļautos starojuma parametrus, nav arī riska pārkarst vai apdegt RF starojuma iespaidā.
RF starojuma ilgtermiņa iespaids uz veselību ir strīdīgs temats, jo trūkst kvalitatīvu pētījumu, savukārt pieejamā zinātniskā literarūra ir neviennozīmīga. Tā kā mobilos telefonus bieži tur pie galvas vai kabatā, pētnieki galvenokārt pievērsuši uzmanību RF starojuma saistībai ar vēzi, reproduktīvajiem traucējumiem, neiroloģiskām kaitēm un bērnu attīstību.
Vai RF starojums saistīts ar vēzi un reproduktīvajiem traucējumiem?
Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPID) publicētā ziņojumā, balstoties uz zinātnisko literatūru, izvērtēta RF starojuma un tā elektromagnētiskā lauka ietekme uz vēža risku, reproduktīvo veselību un attīstības traucējumiem. Dienesta 2021. gadā publicētajā ziņojumā autori izšķir divus mobilajās tehnoloģijās izmantoto frekvenču diapazonus: relatīvi zemas jeb FR1 frekvences (0,45–6 GHz) un relatīvi augstas jeb FR2 frekvences (24–100 GHz).
EPID secināja – FR1 starojums, iespējams, ir kancerogēns cilvēkiem, taču ziņojumā minētie pētījumu rezultāti esot strīdīgi. Piemēram, dažos tiek saskatīta korelācija starp telefona lietošanu un smadzeņu vai auss nervu vēzi, bet citos – ne. Jāpiebilst, ka, lai gan pēdējo desmitgažu laikā cilvēki arvien vairāk lieto mobilos telefonus, nav novērots, ka būtu palielinājies smadzeņu vēža biežums – pat cilvēkiem, kas bieži izmanto mobilo telefonu.
EPID raksta, ka, viņuprāt, pietiek pierādījumu tam, ka FR1 starojums ietekmē vīriešu auglību, taču ziņojumā norādīti arī pētījumi, kas neatrod šādu saistību. Turklāt visos auglības pētījumos cilvēki paši ziņoja par to, cik daudz lietojuši mobilos telefonus, un vairākos nav ņemti vērā citi pētāmo paradumi. Saistībā ar FR2 starojumu neesot veikti pētījumi ne par vēzi, ne auglību.
Savukārt PVO RF starojumu klasificē B2 kategorijā – iespējams, kancerogēns cilvēkiem. Klasifikācija nozīmē, ka trūkst pierādījumu, kas droši apstiprinātu starojuma potenciālu izraisīt vēzi. Šajā klasifikācijā atrodas arī, piemēram, alvejas lapas un marinēti dārzeņi.
Vai RF starojums saistīts ar neiroloģiskām kaitēm?
Vēl video minētas neiroloģiskās kaites: Alcheimera un Pārkinsona slimība. Pētnieki akadēmiskajā žurnālā International Journal of Environmental Research and Public Health pērn publicēja neatkarīgu pētījumu apkopojumu par to, kāda ir neiroloģisku kaišu riska saistība ar elektromagnētiskā lauka ietekmi. Apkopojumā rakstīts, ka patlaban nav iespējams apstiprināt vai noraidīt EML saistību ar šīm slimībām – atšķiras pētījumu metodoloģija un to rezultāti ir nepārliecinoši un pretrunīgi. Apkopojumā īpaši uzsvērts, ka trūkst pētījumu par EML saistību ar Pārkinsona slimību.
Pētnieki arī norāda, ka šis ir ļoti sarežģīts jautājums, jo saslimšanu ar neiroloģiskajām slimībām ietekmē daudz dažādu faktoru: vecums, galvas traumas, piesārņojums, ķīmiskas vielas (smagie metāli, šķīdinātāji, pesticīdi). Iespējams, ka elektromagnētiskie lauki mijiedarbojas ar šiem faktoriem un to kombinācijām ir noteikts efekts.
Vai RF starojums kaitē bērnu attīstībai?
Pagājušā gada jūlijā neatkarīgi Āhenes Universitātes zinātnieki publicēja sistemātisku pētījumu pārskatu par RF starojuma ietekmi uz bērnu un jauniešu veselību un fizioloģiju. Apkopojumā tika secināts, ka patlaban nav pietiekami kvalitatīvu pētījumu, lai apgalvotu, ka RF starojums rada pozitīvu, negatīvu vai neitrālu iespaidu uz bērnu un pusaudžu veselību un attīstību. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākts arī citos neatkarīgos pētījumu apkopojumos.
Nav pierādījumu, ka ASV politiķi Makkeins un Kenedijs ar vēzi slimoja telefonu dēļ
Video kāda sieviete uzskaita vairākas ASV sabiedrībā zināmas personas, kas mobilā telefona starojuma dēļ it kā sasirgušas ar vēzi:
“Bijušā Indiānas [štata] gubernatora sievai konstatēja glioblastomu, tāpat audzējs bija Tedam Kenedijam un Dzonam Makeinam. (..) Lebronam Džeimsam, vienam no mūsu sportistiem, atklāja siekalu dziedzera vēzi. Tas ir vēl viens audzējs no telefona starojuma.”
Politiķi Džons Makeins un Teds Kenedijs un bijušā Indiānas štata gubernatora sieva Suzanna Baija nomira no ļoti grūti ārstējama smadzeņu vēža glioblastomas, taču nav pierādījumu, ka viņiem vēzi izraisīja mobilā telefona starojums. Savukārt basketbolists Lebrons Džeimss nav slimojis ar siekalu dziedzera vai kādu citu vēzi.
5G neizraisa masveida putnu nāves
Video redzams kāds internetā publicēts raksts ar nosaukumu “Simti mirušu putnu 5G eksperimenta laikā Hāgā, Nīderlandē.”
Video sliktās kvalitātes dēļ Re:Check neizdevās atrast konkrēto rakstu, taču, visticamāk, tas ir par 300 strazdu nāvi 2018. gada oktobrī Hāgā. Šo atgadījumu bieži piemin 5G pretinieki un par to vairākkārt rakstījuši ārzemju faktu pārbaudītāji.
Piemēram, 2019. gadā Lielbritānijas Full Fact no Nīderlandes Ekonomikas un klimata politikas ministrijas un Nacionālā antenu biroja uzzināja, ka ap to laiku un vietu nav notikuši nekādi 5G izmēģinājumi. Tāpat Full Fact sazinājās ar Vāgeningenas Universitātes un Roterdamas Dabas muzeja darbiniekiem, kas bija veikuši 15 putnu autopsiju. Nāves iemesls bijis noasiņošana no brūcēm, kas gūtas, ieskrienot apkārtējos objektos.
Šādi atgadījumi nav retums un parasti notiek, kad putnu baru kaut kas sabiedē. Pagājušā gada sākuma Meksikā pēkšņi uz zemes nokrita 255 melnie strazdi. Tolaik ekologs Ričards Broutons ziņu vietnei The Guardian stāstīja, ka nāves varētu izskaidrot plēsēja vai cita iemesla izraisīta panika. augstāk lidojošie putni bēgot nejauši iedzinuši zemākos ēkās vai zemē. Savukārt Hārvarda Universitātes avīzē ornitologs Skots Edvards skaidroja, ka šādos baru nāvēs, iespējams, vainojama melno strazdu bara dinamika. Lidjot šie putni paļaujas cits uz citu, un tādēļ pat viena putna kļūda var aizsākt kaskādi, kuras rezultāta mirst viss bars.
Re:Check iepriekš rakstījis arī par citiem ar mobilajām tehnoloģijām saistītiem maldiem, piemēram, ka 5G izraisa Covid-19 (šeit) un ka Latvijā likumi it kā pieļauj nedrošu mobilo sakaru starojumu (šeit).
Secinājums: Patlaban zinātniskā literatūra par mobilo tehnoloģiju elektromagnētiskā starojuma ietekmi uz veselību ir nepilnīga un neviennozīmīga. Video redzamie cilvēki šo būtisko kontekstu noklusē. Nav pamata apgalvot, ka vairāki ASV politiķu slimošanu ar vēzi izraisīja mobilo telefonu starojums. Nav pierādījumu, ka medijos aprakstītās straujās putnu baru nāves saistītas ar 5G frekvenču elektromagnētisko starojumu.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
