Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) uz mediju jautājumiem par nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei atbild ar norādi uz esošās naudas neefekīvu izmantošanu un nepieciešamību sakārtot sistēmu. Re:Check pārbaudīja divus viņa minētos argumentus un secināja, ka tie nav pamatoti. Viens no tiem – it kā milzīgais finansējums, ko valsts, iespējams, tērējot ārzemēs dzīvojošo valstpiederīgo ārstēšanai; otrs – it kā līdz šim nevienlīdzīgais algu pieauguma sadalījums medmāsu un ārstu vidū.
Šogad veselības nozarei valsts budžetā plānoti papildu 85,8 miljoni eiro, taču pacientu biedrības, mediķu organizācijas un slimnīcas ceļ trauksmi, ka tas ir par maz. Pēc Eurostat datiem Latvijas kopbudžeta izdevumi veselības aprūpei pret IKP ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. Latvijai par nepietiekamu veselības aprūpes finansējumu norādījusi arī Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Komisija. Pretēji valdības deklarācijā plānotajam un mediķu organizācijām solītajam veselības aprūpes finansējums kā daļa no kopējiem budžeta izdevumiem šogad samazināsies. Pieaugums pret IKP un kopējiem izdevumiem pašlaik nav plānots arī nākamajos gados.
Februāra vidū Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā un TV3 900 sekundēs žurnālisti Kariņam jautāja par nepietiekamo finansējumu nozarei. Premjers norādīja uz sistēmas nesakārtotību un minēja arī konkrētas lietas, kas būtu jāmaina.
Vai ārzemēs dzīvojošie izmaksā simtiem miljonu?
Kariņš Krustpunktā minēja, ka tautieši, kas dzīvo un maksā nodokļus ārzemēs, var doties uz Latviju, lai saņemtu valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Viņš norādīja, ka “mums ir starp 200 vai 300 tūkstošiem tautiešu, kuri dzīvo, strādā ārzemēs, maksā tur nodokļus, bet viņi var atgriezties Latvijā jebkurā laikā, ar savu personas kodu saņemt to pašu pakalpojumu kā jebkurš radio klausītājs, kurš šeit dzīvo un maksā nodokļus.”
Pēc Kariņa teiktā, tas šie liekie tēriņi varētu būt pat vairākus simtu miljonu apmērā:
“Iespējams, tajā, ko mēs lieki maksājam mūsu radiem, kuri dzīvo, strādā un maksā nodokļus ārzemēs, tur ir droši vien desmitiem, ja ne simtiem miljonu, kas faktiski tiek izmantoti, kurus mēs varētu novirzīt citur.”
Re:Check neatrada datus, kas apstiprinātu Kariņa teikto. Nacionālā veselības dienesta (NVD) sniegtā informācija rāda, ka pērn Latvijā valsts apmaksātos veselības pakalpojumus izmantoja 17,7 tūkstoši ārzemēs dzīvojošu valstspiederīgo. 2021. gadā – 16,6 tūkstoši, 2020. gadā – nepilni 13 tūkstoši.
Kopumā ārvalstīs dzīvojošo izmantotie pakalpojumi finansiālā izteiksmē pēdējos gados aug, taču nav mērāmi ne desmitos, ne vēl jo vairāk simtos miljonu eiro. Pērn kopumā ārzemēs dzīvojošie tautieši Latvijas valsts veselības aprūpes sistēmas pakalpojumus izmantojuši 3,3 miljonu eiro apmērā (vidēji viens cilvēks – 186 eiro).
Tātad nav pamata lēst, ka šādas prakses ierobežošana Latvijas nodokļu maksātājiem dotu daudzus desmitus vai simtus miljonu papildu finansējuma. Jāpiebilst, ka arī tad, ja pēkšņi Latvijas veselības aprūpes pakalpojumus (pašreizējā apmērā) izlemtu izmantot visi Kariņa minētie 200 vai 300 tūkstoši ārvalstīs dzīvojošo, tas valstij izmaksātu līdz 55 miljoniem eiro, nevis simtiem miljonu.
Arī premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs Re:Check nesniedza datus, kas apstiprinātu Kariņa pausto par lielajām izmaksām. Savukārt komentējot Re:Check viņam nosūtītos NVD datus, Sabajevs norādīja uz “satraucošu tendenci”, ka šīs izmaksas pieaug.
Vai medmāsu algas līdz šim atstātas novārtā?
Abos raidījumos Kariņš runāja par mediķu algu pieaugumam līdz šim piešķirto finansējumu, kas it kā sadalīts par sliktu medmāsām. LR1 Krustpunktā viņš sacīja:
“Mums ir atsevišķi ārsti, un cepuri nost viņiem. Viņi saņem vairākus desmitus tūkstošu algu katru mēnesi (..) Tajā pašā laikā medmāsas ir uz knapas izdzīvošanas algas, un kaut kā visu laiku liekot klāt, kas ir bijis mediķu algām, visvairāk gūst tie, kuri jau pelna visvairāk, un kaut kā ilgstoši vismazāk gūst tieši medmāsas.”
Līdzīgi premjers izteicās dienu iepriekš TV3 raidījumā 900 sekundes:
“Algas iet darbiniekiem uz augšu. Īpaši – labi kvalificētiem ārstiem, diemžēl ne medmāsām.”
Taču Veselības ministrijas (VM) dati viņa pausto neapstiprina. Tie rāda, ka Kariņa iepriekšējās valdības laikā medicīnas māsu un ārstu algas palielinājušās gandrīz vienādi.
Kopumā, salīdzinot ar 2018. gadu, 2022. gadā medmāsu algas kāpušas par 75% jeb 508 eiro, savukārt ārstu – par 74% jeb 838 eiro. Visā šajā laika posmā vidējā medmāsu vidējā darba samaksa bija aptuveni 60% no ārstu vidējā atalgojuma.
Arī NVD sniegtie dati par ārstniecības iestāžu reāli izmaksāto atalgojumu mediķiem rāda, ka laikā no 2018. gadam līdz 2022. gada pirmajam pusgadam ārstu un medmāsu algu pieaugums bijis vienāds – 75%. Faktiskā ārstniecības iestāžu izmaksātā vidējā mēnešalga 2022. gada pirmajā pusgadā ārstiem bija 2544 eiro, bet medmāsām – 1442 eiro. *
Re:Check jautāja premjera birojam, kāpēc viņš pretstata medmāsu un ārstu algas, ja arī medmāsām tās konstanti augušas. “Ministru prezidents pēc būtības nesalīdzināja ārstu un medmāsu atalgojumu, bet uzsvēra, ka starp ārstiem pat vienas slimnīcas ietvaros joprojām ir ļoti dažāds atalgojums, arī vienas slodzes ietvaros,” atbildēja Kariņa preses sekretārs Sabajevs. Viņš norādīja uz 2019. gada ziņu aģentūras LETA rakstu par ārstu, kurš mēnesī pelna aptuveni 39 tūkstošus eiro. Taču rakstā teikts, ka no tiem 33 tūkstoši jeb lielākā daļa saņemta komercsektorā. Tāpat Sabajevs norādīja, ka arvien nav ieviests jaunais mediķu atalgojuma modelis, kas dotu “skaidru mērauklu”, cik par vienu slodzi saņem ārsts, medmāsa un citi veselības aprūpes profesionāļi. Pērn septembrī vēl iepriekšējā valdība apstiprināja jauno algu modeli, taču šogad janvārī Veselības ministrijā lemts to vēl neieviest.
Secinājums: Argumenti, kurus premjerministrs Krišjānis Kariņš izmanto, lai ilustrētu veselības aprūpes sistēmas neefektivitāti, nav pamatoti ar datiem. Veselības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka iepriekšējās valdības laikā ārstu un medmāsu darba samaksas ir palielinātas līdzīgi. Nav arī pamata uzskatīt, ka, liedzot ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem saņemt valsts apmaksātos veselības pakalpojumus, valsts ietaupītu vairākus desmitus vai simtus miljonu eiro. Pērn ārvalstīs dzīvojošie izmantoja valsts veselības aprūpes pakalpojumus 3,3 miljonu eiro apmērā.
* Raksts 01.03.2023. papildināts ar informāciju par faktisko ārstniecības iestāžu izmaksāto mediķu vidējo mēnešalgu 2022. gada pirmajā pusgadā.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
